Martā sākumā policisti Rīgā uz ielas aizturēja pamatīgi iereibušu auklīti ar bērnu. Aukle ģimenē bija nostrādājusi tikai trīs dienas, tāpēc bērna vecākiem tā bija šokējoša ziņa. Kā atrast uzticamu aukli savam bērnam, atbildes meklējumi Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija”.
Raidījumā viesojas Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāve Jana Veinberga, Ance, kura ir auklīte jau pusotru gadu, mamma Laura Karlsone, kuras bērnam atradusi labu aukli, lai pārrunātu auklīšu izvēles, samaksas un uzticamības jautājumu.
Laura Karlsone savam bērnam ir izvēlējusies uzticamu aukli: “Manam bērnam ir pusotrs gads. Kad mazajam bija astoņi mēneši, man bija labs darba piedāvājums, tad arī radās jautājums, kur bērnu atstāt. Mūsdienās visi vecvecāki strādā, nav iespējams bērnus pieskatīt. Meklēju aukli. Es meklēju "Facebook", tad ievietoju sludinājumu ss.lv portālā, atsaucās pāri par 40 pretendentēm, arī viens kungs. Es tikos ar piecām auklēm, no tām izvēlējos divas meitenes, viņas satikās ar manu bērnu, tad izvēlējos īsto aukli. Bija pieteikušies dažādi cilvēki – kundzes gados, bērnudārzu audzinātājas, kurām ir laiks pieskatīt citus bērnus, bija arī 15 gadus veca meitene, dažādi cilvēki.
Kritēriji auklītes izvēlē bija intuīcija, tad auklītes inteliģence. Visas piecas meitenes bija jaunas, vecumam nebija nozīmes, bet jauns cilvēks vairāk var izskraidīt līdzi bērnam, jauns ir fleksiblāks, var pielāgoties, varbūt tas ir tikai stereotips. Nebija svarīga auklītes izglītība. Svarīgi bija, kā bērns reaģē uz auklītes klātbūtni. Pirmajā nedēļā vairāk kontrolēju. Komunicēju ik pa laikam, jautāju, ko dara, vai bijuši ārā. Es esmu ļoti laimīga, ka esam satikušās.”
Laura savai auklītei maksā 2,5 eiro stundā, sakot, ka mēnesī auklītei samaksā no 300 līdz 400 eiro.
Ance par izvēli kļūt par aukli stāsta, ka tajā laikā bija atgriezusies no ceļojuma, gribēja gadu brīvu starp studijām un meklēja darbu. Ancei nav pedagoģiskās izglītības, bet bija iepriekšēja pieredze, auklējot bērnu māsas ģimenē. “Par aukli strādāju pusotru gadu vienā ģimenē, mani tur strādāt ieteica māsa, šajā laikā man ir viens bērns auklējams. Interesanti, ka svešā ģimenē kļūstu par ģimenes locekli. Labāka rekomendācija aukļu izvēlē ir no viena cilvēka otram, mani ieteica mana māsa,” skaidro Ance.
Jana Veinberga slavē vecākus, ka auklīšu izvēlē tie izmanto neklātienes un klātienes sarunas, tikšanās, izmēģinājumus strādāt ar bērnu dažās stundas. “Vēl ieteiktu rekomendācijas no darba devējiem, mēs iesakām reģistrētas auklītes.
Vecāki, aiciniet auklītes reģistrēties, tas ir pirmais kvalitātes filtrs – personības pārbaude no likumiskā viedokļa!
Tā var noskaidrot, vai auklīte nav sodīta par dažādiem noziegumiem. Lai reģistrētos, ir jābūt izglītībai – profesionālai vai kursiem, kur auklīte mācās dažādas noderīgas iemaņas, piemēram, kā sniegt pirmo palīdzību. Reģistrējoties oficiāli, elementāri pārbauda uzticamību, gan piedāvā iegūt zināšanas. Valsts nosaka, ka nedrīkst strādāt par aukli, ja nav reģistrācijas. Auklītei jāmaksā valstij nodokļi, bet viņa izvēlas, vai izmantos pašvaldības atbalstu, ja viņas pašvaldība tādu sniedz. Nav jābaidās no reģistrācijas procesa, tas ir ļoti vienkāršs.”
Jana Veinberga skaidro, ka būtu vēlams noslēgt līgumu starp auklīti un vecākiem, atrunājot visas nianses par veicamajiem pienākumiem, samaksu un citām lietām, tas lieti noderēs situācijās, ja radīsies domstarpības. Vecākiem der zināt, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir organizācija, kura var palīdzēt kritiskās situācijās.