Naudas prasmi bērnam jāsāk apgūt vienkāršā veidā – nevis nobiedējot ar lielu stāstu par naudas vērtību, bet pamazām pieradinot, ka lietām ir vērtība. Ar bērniem par naudu ir jārunā.
Bērnu raidījums “Bardaks bēniņos” pēdējā sērija veltīta naudas funkcijas un vērtības izziņai, šī sērija labi var noderēt sarunai ar bērnu par naudu.
Bardakam šķiet, ka viņš ir ticis pie veselas bagātības, un nu viņš ir gatavs iztukšot rotaļlietu veikalu vienā piegājienā. Kad bērni dodas uz Latvijas Banku, viņi noskaidro, ka Bardaks tomēr nav tik bagāts, kā pats domāja, kā arī uzzināja to, kas tad ir īsta nauda.
Ieteikumi vecākiem
Idejas vecākiem sarunai ar bērniem dažādos vecumos:
- Mācīt bērnam naudas funkciju. Rotaļām var izmantot pašu zīmētas naudas banknotes un izmantot tās līdzīgā vērtībā kā reālajā dzīvē, piemēram, ja maize maksā eiro, tad tik tas maksā arī rotaļu naudā.
- Aprēķina, kādu pirkumu izdevīgāk veikt – piemēram, salvetes vai papīra dvieļus, izskaitot, cik salvešu iepakojumā, cik daudz ir dvieļu.
- Lielāki bērni var paši izplānot savas dzimšanas dienas ballītes (vai cita pasākuma) budžetu, kopā ar bērnu sastādīt iepirkumu sarakstu, aprēķināt izmaksas. Saprast, kādus darbus var veikt paši, lai izmaksas būtu mazākas.
- Izplāno kēksa cepšanu, aprēķinot, cik tas maksās. Dodas kopā uz veikalu, nopērk nepieciešamās sastāvdaļas, saskaita izmaksas, izcep. Izrēķina, kas sanāk lētāk – nopirkt kēksu vai pašiem izcept?
Budžeta plānošana
Sava personīgā budžeta plānošana bērnam jāsāk mācīt ar brīdi, kad viņam sāk dot kabatas naudu. Mērķis ir veidot sabalansētu budžetu – tādu, kurā ir iekļauti visi ienākumi un izdevumi, un atvēlēti līdzekļi uzkrājumiem.
Sākumā kabatas nauda ir jādod tikai nākamajai dienai. Tad, redzot, kā naudiņa tiek tērēta, jau var dot nedēļai, tad var dot mēnesim.
Šādi bērns pamazām tiek pieradināts nevis visu iztērēt uzreiz, bet atlikt arī nedaudz naudas uzkrājumiem. Bērnam ir jābūt pilnīgai skaidrībai, kādām vajadzībām viņš var tērēt kabatas naudu, cik viņam nepieciešams uzkrāt kādiem īpašiem pirkumiem un ko vecāki nopirks tāpat. Uzkrāt var, piemēram, divās krājkasītēs – lielākiem un mazākiem mērķiem. Var arī izmantot bankas palīdzību.
Ja bērns no kabatas naudas vēlas sakrāt naudu kādam konkrētam mērķim, to kopā pārrunā un izstrādā plānu, kā veikt uzkrājumus, ietaupīt, sakārtot izdevumus.
Pamazām bērnam pieaugot un sākot strādāt, piemēram, vasaras mēnešos, jāsāk radināt pie uzkrājumu veidošanas tā, kā tas būtu jādara pieaugušajiem. Proti, 10% no algas jāsamaksā sev jeb jāatvēl uzkrājumam.
Uzkrāšanas disciplīnas jautājums ir ar gadiem attīstāms.
Vēl viens aspekts, ko ir vērts pārrunāt ar bērniem, – kā vairāk nopelnīt. Uzsākot darba gaitas, jāpadomā, ko vēl varētu darīt papildus un kā iegūt labāku izglītību, lai nākotnē nopelnītu vairāk.
Ģimenes budžets
Bērns jāiepazīstina ar ģimenes budžetu, tas sastāv no ienākumiem un izdevumiem. Ienākumi ir tas, ko mēs nopelnām, piemēram, mēneša griezumā. Izdevumi ir – daļa fiksēto izmaksu, kas mums ir jāveic, un otra daļa ir citas izmaksas.
Var aprēķināt, cik daudz ģimene tērē par pārtiku, cik daudz ir citu izdevumu – par dzīvokli, kādas ir kredītsaistības, auto izdevumi un citi.
Kopā ar bērniem var apspriest ne tikai ikdienas izdevumus, mēneša izdevumus, bet arī lielākus pirkumus, ko plāno ģimene, – apģērbu, mājokļa remontu, ceļojumus, mēbeles, sadzīves tehniku un citus izdevumus.
Labs budžeta sastādīšanas treniņš ir iepirkumu saraksta veidošana, ejot uz veikalu.
