Pulkvežleitnants, Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas direktors Intars Kušners, raksturojot jauniešu informētību un rīcībspēju civilās aizsardzības jautājumos, pauž, ka jauniešu sagatavošanu jebkura veida krīzēm veic Jaunsardzes centrs, ar citiem jauniešiem jāstrādā daudz vairāk. 16 gadus vecie jaunieši, kuri sāk mācības Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā, jau spēj kritiski vērtēt informāciju.
Jaunsardzes centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs uzsver, ka
aptaujas un novērojumi liecina, ka apmēram 50% jauniešu nespēj rīkoties krīzes situācijās.
Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas pārstāve Agnija Jansone piebilst, ka rīkoties (krīzes situācijās) spēj tie, kas jau ir darbojušies jaunatnes organizācijās (Jaunsardze nav vienīgā, kas darbojas šajā jomā).
Civilā aizsardzība ir spējas izvērtēt informāciju un darbību jebkurā situācijā – sadzīviskās un plašākās krīzēs.
Sagatavošana ir dzīves situāciju izspēlēšana. Lai jaunieši gūtu zināšanas par dažādām krīzes situācijām, ar to būtu jānodarbojas mācību iestādēm.
Valsts aizsardzības mācības ietvaros ir trīs kursu modeļis. “Noturība krīzes situācijās” ir viens no tiem, tā ietvaros jauniešiem stāsta, kā reaģēt katastrofās un krīzēs, izmanto Zviedrijas un Lietuvas sagatavotos materiālus, jo Latvijā tādi materiāli vēl nav izstrādāti, situāciju raksturo Mirbahs.
Skautu un gaidu organizācija, arī Latvijas Sarkanais krusts šobrīd piedāvā civilās aizsardzības programmas. Mācību iestādēs var saņemt impulsu par civilo aizsardzību, bet nesaņem iespēju praktizēt. Ir maz organizāciju, kas dod šādas iespējas, uzsver Jansone.
Ir nepieciešams vienots civilās aizsardzības mācības standarts un speciālisti ar nepieciešamo kvalifikāciju.
“Jaunieši ir 30% mūsu sabiedrības, bet kā izglītosim pārējo sabiedrību?” jautā Mirbahs.
