Rīta Panorāma

Četri profesionālie simfoniskie orķestri - Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā

Rīta Panorāma

Intervija ar Filipu Rajevski

Intervija ar Līgu Biti

Jaunieši mēdz slēpt sociālo tīklu ierakstus no vecākiem, nav pamata uztraukumam - tas ir ceļš uz patstāvību

Katrs trešais Latvijas jaunietis sociālās tīklošanās vietnēs reģistrē vairākus profilus, lai slēptu digitālās aktivitātes no saviem vecākiem, atklāts "Samsung Skola nākotnei" veiktajā aptaujā*. Eksperti atzīst – tas ir veids, kā pusaudži mācās veidot neatkarīgu dzīvi, tas jauniešiem ir nepieciešams, un vecāku iejaukšanās būtu vajadzīga tikai gadījumos, kad rodas problēmas.

Bērnu un pusaudžu psihoterapijas speciālists un projekta “Skolēna digitālais IQ” izglītojošo materiālu līdzautors Nils Sakss Konstantinovs skaidro, ka pusaudžu vecumposms ir brīdis pirms patstāvīgas dzīves uzsākšanas, tāpēc ir īpaši svarīgi ļaut jaunietim veidot no vecākiem neatkarīgu realitāti, kurā attīstīties un izmēģināt dažādas sociālās lomas.

“Vecāki ir atbildīgi, lai jaunietis būtu sagatavots patstāvīgai dzīvei pirms tās uzsākšanas – pamatvērtības, uz kurām jaunietis būvēs savu pieaugušā cilvēka dzīvi, labāk būtu iemācīt, pirms pusaudzis ir sācis veidot savu neatkarīgo identitāti un slēgtos kontus „Instagram”,“ papildina N. Konstantinovs.

Rīgas Kultūru vidusskolas 11. klases skolniece un Rīgas Skolēnu domes pārstāve Linda Čūdere jauniešu paradumus sociālajos tīklos raksturo kā tieksmi būt nevainojamiem un perfektiem: “Sociālajos tīklos ir izveidojies standarts, kas paredz, ka atvērtajiem profiliem jābūt vizuāli pārdomātiem un nevainojamiem. Atvērtie profili ir kā CV – ikviens tiem var piekļūt un izdarīt par tevi secinājumus. Daudzi jaunieši nopietni uztver savu digitālo nospiedumu jeb apzināti seko līdzi tam, kas par viņiem ir atrodams internetā un ko par viņiem var uzzināt svešinieki. Lai izvairītos no nevēlamas informācijas noplūdes, tiek veidoti šādi slēgtie profili, kas darbojas līdzīgi „WhatsApp” grupu čatiem.”

Linda Čūdere uzskata, ka

vecākiem nebūtu jālasa viņas privātās sarakstes „WhatsApp”,

„tāpat viņiem nebūtu jāmēģina noskaidrot, kādu bildi es esmu publicējusi „Instagram” profilā, kuram seko tikai mani tuvākie draugi.”

“Slēgtajos sociālo tīklu kontos pusaudži veido privāto telpu, lai mācītos eksistēt ārpus ģimenes, tāpēc vecāku iejaukšanās būtu attaisnojama tikai gadījumos, kad pusaudzim jau ir esošas problēmas – tendence iesaistīties kriminālos pārkāpumos vai notikusi emocionālā vardarbība,” uzsver N. Konstantinovs.

Slepens profils var būt vieta, kurā pusaudzis bez vecāku pārmetumiem publicē foto par savām ikdienas gaitām, atskatus no ballītēm vai ko tādu, kas viņam konkrētajā brīdī šķiet būtisks. Tikpat labi šādā profilā zem segvārda kāds var dalīties ar savu radošo darbību, ko atklāti nav gatavs darīt. Lai arī kāds būtu slepenajā profilā publicētais saturs, tā ir jaunieša personības daļa, kas paredzēta konkrētai draugu grupai, nevis vecākiem, potenciālajiem darba devējiem vai svešiniekiem, pauž "Samsung Skola nākotnei" iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

Aizpildiet testu un pārbaudiet savas ģimenes digitālo veselību!

*Aptauju veica "Samsung Skola nākotnei" sadarbībā ar "Mindscan 2019". gada jūnijā un jūlijā, aptaujājot 500 respondentus vecumā no 14 - 18 gadiem. Plašāk par projektu: www.skolanakotnei.lv.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti