Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par jaunajām pirmsskolas izglītības vadlīnijām - ko tās ietver un kādas pārmaiņas sagaida bērnudārzu pedagogus.
Valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto noteikumu projektu par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem, kuras pirmsskolas izglītības iestādes sāks ieviest no 2019./2020. mācību gada.
Jauno pirmsskolas izglītības vadlīniju saturs
“Jaunās vadlīnijas ir atšķirīgas no iepriekšējām, jo satura īstenošanas mērķis ir atšķirīgs,'' skaidro Agrita Miesniece no "Skola 2030". Pirmsskolas izglītības sasniedzamie rezultāti vadlīnijās aprakstīti septiņās mācību jomās – valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes jomā.
Ļoti liels uzsvars likts uz bērnu sociālo un emocionālo prasmju attīstīšanu,
kas ietver sevis apzināšanos, emociju, domu, uzvedības vadīšanu, spēju saprast citus un veidot pozitīvas attiecības. Obligātā satura pamats ir caurviju prasmes – kritiskā domāšana un problēmu risināšana, pašvadīta mācīšanās, jaunrade un uzņēmējspēja, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība.
Vadlīniju saturu veidoja liels cilvēku skaits. Darba grupā bija pirmsskolas izglītības speciālisti un augstskolu mācību spēki. Kopā domāja, kas ir jaunais un piedāvājamais.
Tika pētīts Kanādas, Jaunzēlandes, Somijas un Lielbritānijas pirmsskolas mācību saturs un īstenošanas pieejas, bet pamatā ir mūsu šodienas bērni un pedagogu pieredze Latvijā.
Kas ir radikāli atšķirīgais no šī brīža situācijas?
Jaunās vadlīnijas nosaka atšķirīgu mācību pieeju: domāt – darīt – zināt.
“Vispirms dodam iespēju bērnam domāt, veidojam vidi, kur, praktiski darbojoties, bērns nonāk pie zināšanām,” skaidro Ķekavas pirmsskolas izglītības iestādes (PII) "Avotiņš" vadītājas vietniece izglītības jomā Silvija Riekstiņa.
Ķekavas PII "Avotiņš" ir viena no 100 pirmsskolām, kura piedalījās pilotprojektā, aprobējot mācību programmu.
Mainās mācību vide - telpu iekārtojums ir pa mācību centriem, izmantojot mācību materiālus, kas atbilst tēmai. Integrētā rotaļnodarbība bija arī līdz šim – ir bērna brīvā darbība un pedagoga organizētā darbība visas dienas garumā gan ārā, gan grupiņā.
Jaunajā saturā ir izmaiņas bērnu darbos, bērns prot pastāstīt par savu darbu, iedziļinās tā būtībā. Atšķirība tajā, ka bērnam ir lielāka iespēja izvēlēties - visi nedara vienu darbu.
Rīgas 213.PII vadītāja Liene Jurgenberga par jaunajām vadlīnijām saka:
“Es baidos par nodrošinājumu bērnu drošībai, jo viens pedagogs to nevar nodrošināt, ja bērni strādā centros.
Vai viens skolotājs spēj redzēt, ko viens no 24 grupiņas bērniem ir iemācījies? Vēl bažas rada vide, jo bērnu skaita samazināšanu pašvaldība neatbalstīs. Telpu ir tik, cik ir, lai nodrošinātu bērnu atpūtu un darbu.”
