„It kā mājās kurpju kastē uztaisīta dekorācija. Arī lelles izskatās kā lupatu rotaļlietas, raksturīgas bērnu zīmējumu stilistikai. Jāņa Strazda mūzika ir ļoti vienkārša, uzreiz jau varētu būt bērnudārza repertuārs.”
"Stāsts ir tieši tāds pats, kādu mēs to atceramies no bērnības," saka režisors. "Izrādes mērķis ir labestība, tāpēc vecmāmiņas apēšana drīzāk notiks nejauši. Izrādē būs, par ko domāt un pasmieties arī vecākiem," saka Juris Ločmelis.
„Būt iejūtīgiem, jo patiesībā vilks nav briesmīgs. Viņš ir saskumis. Dienā, kad notiek stāsts, vilkam ir dzimšanas diena, bet neviens viņu neapsveic. Pie vecmāmiņas viņš dodas, cerot, ka tur būs viņa svētki. Tāds ir vēstījums no vilka pozīcijas. Stāsts vedās viegli.”
Vilka lomā iejūtas aktieris Krists Mediņš. „Vilks nav ļaundaris, viņš pasniegts rotaļīgi, viegli. Mums pašiem patīk. Ir pozitīvs lādiņš.”
"Tikmēr Sarkangalvīte vēl mācās dzīvot," saka aktieri. „Vēl visu viņa nezina. Galvenais ir gribēšana visu uzzināt, par visu priecāties, drošums. Visi izrādē ir tik draudzīgi. Sarkangalvīte steidzas apmīļot savu vecmāmiņu, tā ir mīlestība.” Sarkangalvītes tēls uzticēts Denisai Brašai.
Versiju par Sarkangalvīti Liepājas leļļu teātrī veidojusi arī māksliniece Aleksandra Runde, leļļu un dekorāciju meistari – Laura Rutkovska, Lāsma Vaiče un Uldis Vaičis.
