Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Preventīvā atbalsta sistēma bērniem agrīnā vecumā

Jāsāk jau grūtniecības laikā jeb kā ar grūtībās nonākušiem jaunajiem vecākiem strādā Amerikā

“Jāsāk jau agrāk – grūtniecības laikā,” to pirms vairāk nekā 40 gadiem saprata amerikāņu profesors Deivids Olds – toreiz vēl students, kurš izveidoja savā valstī plašāko grūtībās nonākušo jauno ģimeņu atbalsta modeli. 12. novembrī profesors ar savu pieredzi dalīsies arī starptautiskajā tiešsaistes konferencē “Agrīns preventīvs atbalsts Latvijas bērnu attīstībai – atbildīga valsts politika”. Par programmas izveidi un nepieciešamību viņš piekrita pastāstīt LSM.lv.

“Apsolīju izstrādāt programmu, lai zinātniski pierādītu, kā mainās bērna attīstība un veselība,” tā iemeslus tam, kāpēc pirms vairāk nekā 40 gadiem ASV sākusies Medmāsu un ģimeņu partnerības programma labākam dzīves sākumam izstrāde, skaidro profesors Deivids Olds sarunā ar LSM.lv. Kaut gan mājvizītes pie tikko dzimušajiem nebija nekas jauns 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, tomēr neviens nebija zinātniski pierādījis, kas tieši un kā tieši jāpalīdz jaunā, vēl topošā cilvēka attīstībai, veselībai, labsajūtai, lai viņam tiktu vislabākais iespējamais dzīves sākums. Visbiežāk risks tādu nepiedzīvot ir nelabvēlīgās ģimenēs – ar zemiem ienākumiem un dažādām citām problēmām.

 

Deivids Olds

 

 

Deivids Olds ir pediatrijas, aprūpes un sabiedrības veselības profesors, ASV Kolorādo Universitātes Ģimenes un bērna veselības preventīvās izpētes centra direktors. Profesors Olds savā profesionālajā darbībā pievērsies Medmāsu un ģimenes partnerība (Nurse-Family partnership) izstrādei, kas ir prenatālā un patronāžas programma jaunajiem vecākiem, kuru ģimenēs pastāv risks bērna pozitīvai attīstībai.

 

 

 

Māsu un ģimenes partnerība jūsu vadībā darbojas vairāk nekā 40 gadus. Kā nonācāt pie idejas, ka tāda programma ir vajadzīga?

“Agrīns preventīvs atbalsts Latvijas bērnu attīstībai – atbildīga valsts politika”

  • Konference ir paredzēta Latvijas speciālistiem, praktiķiem un politikas veidotājiem, lai vienotos par kopīgu redzējumu, kā pēc iespējas ātrāk ieviest agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu Latvijā.
  • Eksperti no vairākām pasaules valstīm dalīsies pieredzē un zināšanās.
  • Konference notiks tiešsaistē 2021. gada 12. novembrī.
  • Aicināts piedalīties ikviens interesents, dalība konferencē - bez maksas.
  • Dalībai konferencē reģistrēties šeit.

Mūsu izveidotā Medmāsu un ģimenes partnerības programma balstās uz pārbaudītiem zinātniskiem pētījumiem, ko aizsākām 1977. gadā, kad pats nesen biju beidzis studijas. 1970. gadā pēc studiju beigšanas Džona Hopkinsa Universitātē strādāju Baltimorā, Merilendā. Mana pasniedzēja bija profesore Merija Einsvērta, kuras pētniecības lauks bija zīdaiņu un viņu aprūpētāju piesaistes nozīme cilvēka attīstībā. Un tieši šī pieredze iedvesmoja mani turpināt pilnveidot zināšanas un izmantot pētījumu atklājumus, lai mainītu pasauli šajā jomā. Tāpēc izvēlējos strādāt mazuļu dienas aprūpes centrā Baltimorā. Taču ātri vien sapratu, ka pārāk daudz jau bija to bērnu manā pirmsskolnieku grupā, kam varu palīdzēt pārāk maz vai pārāk vēlu. Jau bija nokavēts. Tur bija kāds zēns, kura māte grūtniecības laikā bija lietojusi alkoholu un narkotikas, un viņš attīstības traucējumu dēļ neprata runāt. Kāds cits puika no grupiņas bija savu vecāku vardarbības upuris. Pieredzētais lika saprast, ka, ja tiešām vēlamies ietekmēt jauno cilvēku veselību un attīstību, jāsāk agrāk – grūtniecības laikā.

Divus gadus nostrādāju ar šiem mazuļiem, līdz pabeidzu savas studijas Kornela Universitātē pie profesora Bronfenbrennera, kurš savukārt attīstīja humānās ekoloģijas teoriju. Ko tas nozīmē? Teorija skaidroja, kā sociālā vide un materiālie priekšnosacījumi ietekmē cilvēka izaugsmes un attīstības iespējas visas nākamās dzīves laikā. Pabeidzot savu noslēguma darbu, sāku strādāt bezpeļņas organizācijā, kur pierunāju direktoru, lai mazliet pagaida. Apsolīju izstrādāt programmu, lai zinātniski pierādītu, vai un kā mainās bērna attīstība un veselība, agrīni iesaistot grūtniecības uzraudzības un jaundzimušo aprūpes personālu, kas dodas uz mājvizītēm. Mūsu pētījumu apmaksāja ASV valdība, un tā rezultātā guvām apliecinājumu, ka mātēm un bērniem no šīs programmas bija daudz un dažādi ieguvumi. Izpēte tika atkārtota citās ASV pilsētās – pirmajā pētījumā galvenokārt piedalījās balto ģimenes, otrajā to atkārtojām melnādaino ģimenēs. Ja pirmajos pētījumos izmantojām pašvaldības sociālos darbiniekus bez medicīnas izglītības, tad jau trešajā, kas notika Kolorado štata Denverā, kur šobrīd ir Medmāsu un ģimenes partnerības galvenā mītne, iesaistījām medmāsas ar atbilstošu – veselības aprūpes – izglītību.

Tā palēnām šo programmu pielāgoja citas ASV pilsētas un pašvaldības. Darbs, ko uzsākām pirms vairāk nekā 40 gadiem, pierādot zinātniski, cik svarīgas ir mājvizītes jau pašā dzīves sākumā, tiek novērtēts un turpinās vēl šodien. Kaut arī mājvizītes nav nekas jauns un līdz tam nebijis – kopš 19. gadsimta sākuma gan ASV, gan Lielbritānijā medicīnas personāls devās pie jaundzimušā uz mājām –, to nozīme un nepieciešamība nekad iepriekš netika pietiekami pētīta un pierādīta zinātniski. Tāpēc tās nebija sasniedzamas visiem, tostarp dziļā nabadzībā dzīvojošiem.

Kā tieši strādā jūsu izveidotā Medmāsu un ģimenes partnerības programma?

Medmāsas dodas mājvizītes pie sievietēm, kuras gaida mazuli, un šo vizīšu laikā noskaidro, kas satrauc jauno mammu un kas viņu visvairāk interesē – vai tie ir jautājumi par grūtniecības gaitu vai veselību, augļa attīstību, gaidāmajām dzemdībām vai mazuļa aprūpi, vai varbūt audzināšanu līdz pat bērna 2 gadu vecumam.

Programma veidota tā, lai palīdzētu sievietēm pēc iespējas veselīgi nodzīvot grūtniecības laiku, piedzīvot dzemdības un neradīt traucējumus bērna attīstībā. Tāpat mērķis ir nodrošināt atbalstu bērna izaugsmē, vienlaikus veicinot arī vecāku veselības un ekonomiskās pašpietiekamības uzlabošanos – lai paši vecāki atmet kaitīgos ieradumus, lai iemācās plānot ģimenes pieaugumu un nākamais bērns nesekotu pārāk agri pēc pirmā, lai pabeigtu iesākto izglītību un atrastu darbu.

Pirmajā mēnesī pēc tam, kad sieviete ir piereģistrējusies programmai, medmāsa apmeklē ģimeni mājvizītē reizi nedēļā. Pēc pirmā mēneša – katru otro nedēļu līdz pat bērniņa piedzimšanai. Pēc tam atkal katru nedēļu līdz bērna gada vecumam, bet līdz divu gadu vecumam pēc savstarpēji sarunāta grafika. Nevar viennozīmīgi pateikt, kam jānotiek mājvizīšu laikā, jo aprūpes māsas atkarībā no tā, kas nepieciešams konkrētajai ģimenei, pielāgo gan vizītes saturu, gan arī reizēm biežumu. Vienlaikus medmāsām ir izstrādātas vadlīnijas un programmas ietvaros izmantojami materiāli, kas domāti, lai palīdzētu uzlabot kā mātes, tā bērna veselību.

Protams, atslēgas persona šajā partnerībā ar ģimeni ir medmāsa. Jo no viņas spējas attīstīt empātiskas, cieņpilnas un atbalstošas attiecības ar māmiņu, arī ar partneri vai citiem ģimenes locekļiem lielā mērā atkarīgs, cik labi māte ieklausīsies un vai izdosies uzlabot gan pašas labsajūtu, gan spēju parūpēties par savu bērnu. Medmāsu uzdevums ir arī iedziļināties un noskaidrot, kas ir iemesli, kāpēc mammai ir tik grūti, kas traucē pašai cīnīties, tāpēc medmāsas sadarbojas arī ar citiem veselības un sociālo pakalpojumu sniedzējiem, lai risinātu jebkuras šīs ģimenes pamatvajadzības.

Kad ir vispiemērotākais laiks uzsākt šo programmu?

Jo agrāk grūtniecības laikā to uzsāk, jo labāk – vislabāk pirms grūtniecības 28. nedēļas un, kā jau minēju, līdz 2 gadu vecumam. Ģimeni visu šo periodu apmeklē viena un tā pati medmāsa, protams, var gadīties izņēmumi, kad aizvieto kāds kolēģis, taču tas nav ierasts. Tā kā programmas efektivitāte ir ļoti atkarīga no medmāsas attiecībām ar māti, ir svarīgi, lai šis kontakts nostabilizējas, turpinās divarpus gadu garumā, nevis tiek pārtraukts.

Kā jaunā māmiņas uzzina par to, ka ir šāda programma?

Grūtniecības aprūpes vietas ir tās, kur smelties informāciju par programmu, un tieši caur šo pašu pirmo kontaktu arī māmiņas tiek apzinātas. Protams, reālajā dzīvē sievietes dalās ar atsauksmēm, stāsta cita citai, ka šāda programma pastāv. Pamatā programma darbojas uz ciešu sadarbību starp grūtnieču aprūpētāju, kas ir pirmais cilvēks, kas satiek jauno māmiņu, un Medmāsu un ģimenes partnerības māsu. Tā kā programma ir pieejama visur Amerikas Savienotajās Valstīs, tad pastāv liela iespēja, ka, ja piemēram, ģimene pārceļas uz citu novadu, arī tur būs pieejams mūsu partnerības pārstāvis.

Kā tiek piesaistītas citas institūcijas, ja skaidrs, ka māte netiek galā?

Medmāsu un ģimenes programma domāta grūtniecēm, kas atbilstoši sociāli demogrāfiskajiem rādītājiem ierindo viņas pie sociāli nelabvēlīgām. Tas nozīmē, ka visbiežāk viņas ir nabadzīgas, neprecējušās un ļoti jaunas. Citas iezīmes varētu būt, ka viņas lieto alkoholu, smēķē, kā arī ir ar ierobežotām intelektuālajām spējām. Šīs pazīmes pamana grūtniecības aprūpes speciālisti tad, kad sieviete uzzina par savu grūtniecību.

Medmāsām ir ētiska un arī tiesiska atbildība par tiem bērniem, kas cieš no vardarbības vai kas ir atstāti novārtā un neaprūpēti, ziņot bērnu aizsardzības dienestiem, lai pārliecinātos, ka bērns nokļūs drošībā. Lai arī programmas mērķis ir darīt visu iespējamo, lai bērns nebūtu jāšķir no ģimenes, ir reizes, kad bērns tiešām ir briesmās un jānogādā citur. Protams, tie medmāsai ir ļoti smagi lēmumi, tomēr bērna interesēs viņai jāsadarbojas ar ģimeni un bērnu aizsargājošām iestādēm, lai bērns nonāktu viņa drošībai piemērotos apstākļos.

Kā programma atrod mērķauditoriju? Kāda ASV ir ģimeņu un bērnu veselības problēmu iepriekšējas novēršanas sistēma?

Amerikas Savienotajās Valstīs nav citu institūciju, kas tik intensīvi rūpētos par mātes, bērna un ģimeņu ar dažādām vajadzībām veselības un attīstības problēmu prevenciju kā Māsu un ģimeņu partnerība. Protams, nepieciešamības gadījumos iesaistām bērnu aizsardzības dienestus, taču nevaram zināt, vai un cik pozitīvi saskarsme ar šiem dienestiem ietekmēs jau traumētus bērnus. Tādu datu mums nav. Pastāv arī citas organizācijas, kas cenšas palīdzēt grūtībās nonākušām ģimenēm, bet tās nav tik iedarbīgas un nav pārstāvētas tik plaši – visos valsts reģionos.

Katrā ziņā ir konstatēts, ka tajās programmas ģimenēs, kur vecāki paši tikuši pazemoti vai atstāti novārtā, programmas ietekmē mātes tieši pretēji ļoti veiksmīgi aprūpē savu bērnu un neatkārto sliktas izturēšanās modeli pret savu bērnu. Tātad paaudzēs pārmantotie paraugi vairs netiek atkārtoti, un tas ir labi.

SKAITĻI UN FAKTI

Programmas mērķis ir uzrunāt sievietes, kas gaida pirmo mazuli, ir ļoti jaunas, visbiežāk vientuļās mammas, kas dzīvo nabadzībā.

Māsu un ģimenes partnerības programmas sasniegtais:

  • 48% – samazinājusies vardarbība pret bērnu un atstāšana novārtā.
  • 67% – samazinājušies uzvedības un mācību traucējumi, kad bērns sasniedzis 6 gadu vecumu.
  • 59% – samazinājušies bērnu aresti.
  • 72% – samazinājusies māšu notiesāšana, bērnam sasniedzot 15 gadu vecumu.
  • 82% – pieaugusi vecāku nodarbinātība.
  • 35% – mazāk augsta asinsspiediena traucējumu grūtnieču vidū.

Cik izmaksā programma?

Summa, kas tiek tērēta galvenokārt medmāsas algai, atšķiras no tā, kurā ASV štatā un vietā tā tiek īstenota. Summa uz vienu ģimeni var svārstīties no 6000 lauku apvidos līdz 9600 ASV dolāru Ņujorkā, kur ir lielākas medmāsu algas. Programmu finansē gan pilsētu un štatu administrācijas, gan dažādi piesaistītie sabiedriskie fondi.

ASV aprēķināts, ka ieguldījumi šajā preventīvajā programmā atmaksājas pieckārtīgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt