Jāņa Baltvilka dzimšanas dienu viņa draugi un kolēģi vispirms iesāka ar piemiņas brīdi Meža kapos.
“Mēs spītīgi nākam atzīmēt ne nāves, bet dzimšanas dienu,” atzina dzejniece un bērnu grāmatu autore Inese Zandere.
“Tas visai latviešu tautai un kultūrai ir svarīgākais fakts – ka viņš ir piedzimis un darījis to, ko darījis.”
Piemiņas brīdis, gadiem ejot, Baltvilka draugiem kļuvis ne tikai par atcerēšanās brīdi, bet arī par atskaites punktu – viņi izstāsta Jānim Baltvilkam, ko aizvadītā gada laikā paveikuši. Pie kapa izskan ne tikai atmiņas, bet arī dzejoļi.
Savukārt dienas turpinājumā notika jaunākās, vēl nepublicētās bērnu literatūras lasījumi Doma dārzā.
“Baltvilka balva un lasījumi ir kā nagliņa, kas iedzīta drošā vietā, pie kuras var piesiet un turēties latviešu bērnu literatūra. Tur ir ne tikai Baltvilka balvas nopelns, gribu izcelt arī bērnu žūriju. Tas dod rakstniekiem atgriezenisko saiti. Šīs abas lietas plus tūkstoš bibliotekāru darbs un izdevēju drosme,” uzsvēra Zandere.
Literatūras lasījumos goda vietā – starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas šī gada laureāti. Jāņa Baltvilka balvu ik gadu saņem viens bērnu grāmatu autors no Baltijas reģiona valstīm un, ja tas ir tulkojums, tad arī grāmatas tulkotājs. Šogad – igauņu rakstniece Tīu Selli un tulkotāja Maima Grīnberga par grāmatu “Mia ir priecīga”.
“Man tas nozīmē ārkārtīgi daudz,” neslēpa Maima Grīnberga. “Jāņa Baltvilka balva man ir ļoti svarīga. Es to saņemu jau trešo reizi, un mani iepriecina. Es daudz tulkoju bērnu grāmatas latviešu valodā, un es to uztveru kā visa sava darba novērtējumu.”
Arī grāmatas autore, Jāņa Baltvilka balvas laureāte, igauņu bērnu grāmatu autore Tīu Selli dalījās savās izjūtās: “Šī balva ārkārtīgi pacēla manu pašnovērtējumu. Tagad vairāk nekā iepriekš jūtu, ka man ir, ko pateikt pasaulei.”
