Iesakām pašiem mazākajiem!
Mīļie vecāki, mēs esam radījuši drošu un radošu platformu zinātkāriem pirmsskolas vecuma bērniem - LSM Bērnistaba!
Bērnistabā ir interesanti un attīstoši uzdevumi, spēles, filmas, eksperimenti, zīmēšana, vakara pasaciņa un daudz kā cita.
Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par matemātikas mācīšanu skolā un matemātikas zinību nepieciešamību mācībās, ikdienā un pat izvēloties hobijus.
Bērna interese par matemātiku
“Matemātika patīk no maza vecuma jau maziem bērniem. Problēma, ka skolas laikā bērniem šo tieksmi “nokauj”, ka dabas doto interesi noslāpē, “ matemātikas mācīšanas problēmu skolā raksturo matemātikas skolotāju asociācijas vadītāja Rudīte Andersone. “Ja gribi domāt, nav kur sprukt, matemātika jāmācās!”
Lai uzturētu bērna interesi par matemātiku, vēlmi risināt matemātikas uzdevumus, tad skolā svarīgi ir nošķirt matemātikas mācīšanas formas un saturu, ir pārliecināts matemātikas mācību satura “Skola 2030” izstrādes vecākais eksperts Jānis Vilciņš. “Bieži bērns atrisina pareizi, bet nepieraksta pierastā, norunātā formā. Priekam par izdomāšanu jābūt lielākam nekā pieraksta formai.”
Bērnam pieņemami ir matemātiskus uzdevumus risināt galvā. Tehnoloģiju laikā varam samazināt pierakstu, jo mazākiem bērniem ir grūti un neinteresanti veikt pierakstus, tādā veidā zūd interese.
Ja matemātikā nodarbojas ar reāliem dzīves risinājumiem, tad bērniem tā patīk labāk, nodarbošanās stundās ar ko abstraktu bērnus nesaista.
Šobrīd ir jauno vecāku maiņa, vecāki ar bērniem ļoti daudz nodarbojas, tātad bērnam zināšanas dod arī ģimenē, ne tikai skolā.
Atslēga labam rezultātam ir tandēms – vecāki un skolotāji.
Matemātikas mācīšanas uzstādījums
Lai motivētu skolēnus, skolotāji nereti saka, ka matemātika noderēs, piemēram, lai varētu norēķināties pie kases veikalā. “Nepieciešams cits uzstādījums, matemātika nav tikai utilitārs instruments, tāds beidzas 6. klasē. Matemātika ir intelektuālais gandarījums un prieks. Matemātika jāvērtē kā ko vairāk nekā tikai rēķināšanu sadzīves vajadzībām,” matemātikas uzdevumu bērna izglītošanā definē Jānis Vilciņš.
Tāpat jāmainās attieksmei pret zināšanu vērtēšanu. Atzīme ir centības, ne zināšanu mērvienība.
Skolām būtu jāstrādā pie jaunas sistēmas – kā vērtēt skolēna dinamiku, katra bērna dinamiku atsevišķi, vērtējot dažādu kvalitāšu kopumu.
Stundu skaita palielināšana maz ko dos. Mums ir ļoti maz skolēnu vidēji pret Eiropu vai pasauli, kuri spēj domāt kādās augstākās pakāpēs, spētu risināt dziļākas problēmas.
“Ir jāmainās skatam uz saturu, kas ir izaicinājums, uz kuru jātiecas,”
situāciju skaidro Jānis Vilciņš.
Mums ir maz skolēnu, kas spēj atrast sakarības. Ir liels aicinājums matemātikas mācīšanā “iet dziļumā”. Svarīgi arī domāt par matemātikas saistību ar citām sfērām, kā arī mācīt bērnus būt par radītājiem. Pie matemātikas algoritmiem bērniem jānonāk pašiem, pašiem formulējot algoritmus.
Kā mācīt matemātiku, tas jāredz skolotājam, ļaujot, lai bērni pie algoritma nonāk spriežot.
Lai matemātiku skolā mācītu gudri, jānotiek paaudžu nomaiņai skolotāju vidū, jo skolotājam ar lielu pieredzi mainīties ir grūti, uzskata Rudīte Andersone.
Jau tagad matemātikas skolotāju vidū notiek maiņa, skolā ienāk jauni skolotāji, kuri meklē jaunas mācību metodes.
