Jā, bēgt viņa prot. Svetlanas stāsts

Uz Patvēruma māju Svetlanu atved vīramāte, pareizāk, topošā vīra māte. Pēc tam, kad parādu piedzinēji bija viņus visus trīs izdzinuši no mājas, Sveta ar vīramāti devās uz Rīgu un pāris naktis pavadīja sieviešu patversmē. Viņām aizrādīja, ka grūtniecei jādodas uz piemērotāku vietu. Tagad labi, ka vīramātes draudzene bija sazvanījusi šo māju, un viņa varēs te palikt tos pāris mēnešus līdz Jakova piedzimšanai.

Palīdzība krīzes situācijā nonākušajām jaunajām grūtniecēm un māmiņām

  • Biedrības „Ģimenes Šūpulis” krīzes centrs Patvēruma māja no 2015. gada uzņem un atbalsta bez fiziska, emocionāla un psiholoģiska patvēruma palikušas un grūtībās nonākušas grūtnieces un jaunas māmiņas ar mazuļiem līdz viena gada vecumam. Kontakti: „Jaunpalejas,” Kauguru pagasts, Beverīnas novads; Tālr. 64234485; epasts: patverums@gimenes-supulis.lv; www.gimenes-supulis.lv; vadītāja: Valda Reķe, mob. 26548496, e-pasts: valda.reke07@gmail.com;
  • Misija „Pakāpieni" palīdz krīzes situācijās nonākušajām grūtniecēm un jaunajām māmiņām, vientuļajiem vecākiem un daudzbērnu ģimenēm. Kontakti:  Rīgas iela 41, Tukums; tālr. 26287215; www.pakapieni.lv;  e-pasts: zane@pakapieni.lv
  • Biedrība „Cerību spārni” Siguldas novada „Kārklos” lietošanā uz 10 gadiem saņēmusi māju, zemi un saimniecības ēkas, kur izveidots Sociālā atbalsta centrs „Cerību māja”. Atbalsta centrs sniedz divus pakalpojumus – sociālo rehabilitāciju vecākiem ar mazgadīgiem bērniem pēckrīzes periodā un aprūpes un dzīvesprasmju apmācībā, kā arī atelpas brīža pakalpojumu vecākiem, kuriem ir bērni, jaunieši vai pieaugušie ar invaliditāti.Tālr.: +371 26879835. e-pasts: marika.sica@ceribusparni.lv.

Kāpēc Arturs sakāvās ar tiem parādu piedzinējiem? Tagad būtu kopā ar viņu, nevis cietumā. Labi, ka var piezvanīt un parunāties kaut vai reizi nedēļā. Citādi viņai būtu skumja septiņpadsmitā dzimšanas diena.

Sveta arvien biežāk vēlējās parunāties ar vectētiņu un vecmāmiņu. Varbūt bēgt pie viņiem? Bēgt viņa prot, no vietas uz vietu.

Nolūgsies, lai piedod, ka nepasakot bija no viņiem aizbēgusi, ka toreiz sadusmojās, kad vectēvs blakus viņas gultai vienmēr tik skaļi skatījās savus TV raidījumus. Viņai todien bija slikta dūša un negribējās celties no gultas. To vectēvs negribēja pieļaut. Visiem jāceļas tikpat agri kā viņam, arī gulēt jāiet jau deviņos kā viņam. Kas būs, kad mazais piedzims? Tik tālu viņa nevarēja izdomāt.

Vecmāmiņa pati piezvanīja. Būšot tiesa. Bāriņtiesa.

Vīramāte bija iesniegusi par aizbildnības nomaiņu, bet viņai jau pašai īsti nav kur dzīvot. Arturs bija gribējis uzņemties aizbildnību gan par viņu, gan dēlu, bet tagad nekā.

Visu skolas laiku Svetlana bija dzīvojusi pie vecvecākiem. Tur bija viņas īstās mājas, pašā Daugavas krastā. Kad mamma un tētis viens pēc otra dzērumā aizgāja bojā, vecmāmiņa bija viņai vistuvākais cilvēks. Kad vectēvs gribēja pērt par sliktām atzīmēm vai skolas kavējumiem, viņa vienmēr aizstāvēja. Kādreiz jau arī dabūja gan ar siksnu, gan avīzi pa muguru. Pāris reižu viņu pat nelaida iekšā, kad uz rīta pusi atgriezās no draugu ballītēm. Kur viņai bija iet? Arturs uzaicināja. Tur viņa palika arvien biežāk. Tā radās mazais.

Šodien viņi atbrauks ciemos. Abi vecīši. Sveta viņus mīl. Viņi nav tikušies jau vairāk nekā pusgadu.

Parādīs viņiem savu istabu, gultiņu un drēbītes mazajam, pastāstīs, ko iemācījusies – tagad pat ēdienu gatavot patīk, arī mazajam zeķītes noadījusi. Viņa prot!

Viņi atbrauca. Sapucējušies, ar torti. Kādu laiku dārzā runājās, dzēra tēju, tad vectēvs ieteica, ka aizvedīs ekskursijā uz tuvējo pilsētu. Pa ceļam, tikko bija no lauku ceļiem izbraukuši uz šosejas, vectēvs savā stingrajā balsī noteica – nekādas ekskursijas, braucam uz mājām. Vecmāmiņa saņēma Svetas roku – būs labi. Ja viņa tur nedzīvo, viņiem pabalstus nemaksā. Grūta iztikšana. Esot pieraduši pie viņas naudas.

Bet kā ar zeķītēm mazajam, kuras pati noadīja? Pase arī palika tur. Arī Mātes pase.

Nekas, vecmāmiņa mierināja, dabūsim citas. Kā iepriekš pateiksim, ka pazaudēji. Neatvadījāmies taču! Tā nav smuki. Tur bija tik laba daktere, nekad nelamāja par mazo palaistuvi un netincināja, kā audzināšot bērnu, neuzbāzās, darīja savu darbu.

Mašīnā nemitīgi zvana gan Svetlanas, gan vecmāmiņas telefoni. Tā ir Patvēruma mājas darbiniece. Jāceļ, citādi piezvanīs policijai. Vecmāmiņa atbild. Smejoties saka, ka tā sanāca – nejauši.

Pie vecvecākiem nekas nav mainījies, tā pati kopējā istaba, turpat gultas, turpat galds, turpat plīts.

Arī viņas gulta. Visur izsvaidīti vectēva zvejas piederumi un avīzes. Ne tos drīkst aiztikt, ne pārvietot. Viss pa vecam. Sen nav vēdināts, tā varot siltumu pa logu izlaist. Svetai nelabi ap dūšu. Viņa no tālā ceļa nogurusi. Domāt negribas.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti