Spēles gaita:
- Izprintējiet spēļu kartītes un attēlu aprakstu.
- Apskatiet attēlus, noskaidrojiet, kas no tajos attēlotā jau jums zināms.
- Vecāki izstāsta bērniem vēsturiskos faktus atbilstīgi bērnu vecumam un spējai izprast notikumus. Skaidrojumam rekomendējam izmantot attēliem pievienoto tekstu.
- Lielākie bērni paši izlasa notikumu un simbolu skaidrojumus.
- Vecāki un bērni kopā pārrunā notikumus un skaidrojumus.
- Spēļu kartītes izgriež, saliek uz galda ar attēlu uz leju.
- Spēlētājs pagriež vienu kartīti ar attēlu uz augšu, tad otru. Ja abi attēli sakrīt, abas kartītes paņem sev. Ja attēli nesakrīt, pagriež atkal ar attēlu uz leju. Nākamais spēlētājs turpina tieši tāpat. Uzvar tas, kurš ātrāk savāc lielāku attēlu skaitu.
Spēles varianti dažāda vecuma spēlētājiem:
- Izvēlas spēles vadītāju, kurš seko līdzi spēles gaitai un spēlētāju skaidrojumiem.
- Ja spēlē pieaugušie un lielāki bērni, tad, atrodot divus vienādus attēlus, vispirms paskaidro, kas redzams attēlā; ja pareizi izskaidro kartītēs redzamo un vēsturiskos notikumus, kas ar to saistās, attēlus paņem sev un gūst punktu. Ja skaidrojums ir nepareizs, atrastos attēlus noliek atsevišķā kaudzītē. Kad uz spēles laukuma beidzas kartītes, neizskaidrotos attēlus samaisa un izvieto aizklātus uz spēles laukuma vēlreiz. Spēles mērķis veidot pamatzināšanas par Latvijas vēsturi caur atkārtošanu un attēlu atpazīšanu. Attēlus skaidrojošiem tekstiem ir informatīva loma, mērķis ir, lai bērns varētu pats saviem vārdiem skaidrot notikumus.
- Ja spēlē piedalās mazāki bērni, tad prasību pēc skaidrojumiem punktu iegūšanai var izlaist. Tā vietā katru reizi, kad ir atrasts attēlu pāris, vecāki paskaidro bērnam, kas ir redzams. Skaidrojumam rekomendējam izmantot attēliem pievienoto tekstu.
- Sarežģītāk, ja izprintē un spēlē izmanto divus spēļu kartīšu eksemplārus, tad katra kartīte ir četros eksemplāros.
Spēļu kartītes un attēlu apraksti. Izprintē!
Spēles zīmējumu apraksti (pievienoti arī pielikumā):
1. Brīvības piemineklis
Brīvības piemineklis ir Latvijas tautas brīvības un valsts neatkarības simbols. Pieminekļa pakājē ir aplūkojamas dažādas ainas no Latvijas tautas vēstures, bet tā virsotnē atrodas sievietes-brīvības tēls, kas savās rokās tur trīs zvaigznes. Pieminekļa autors ir tēlnieks Kārlis Zāle, būvniecība noslēdzās 1935. gadā, un līdzekļus būvniecībai saziedoja Latvijas iedzīvotāji.
2. Trīs pieminekļa zvaigznes
Brīvības pieminekļa virsotnē atrodas brīvības tēls (tautā pieņemts brīvības tēlu dēvēt par Mildu) – sieviete, kas savās rokās tur trīs zvaigznes. Katra no zvaigznēm simbolizē vienu no trim Latvijas daļām – Kurzemi, Vidzemi un Latgali –, kas bija jāapvieno, lai varētu izveidot valsti. Mūsdienās trīs zvaigznes ir iekļautas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku emblēmā.
3. Latvijas karogs
Latvijas karogs ir veidots, balstoties uz senu viduslaiku (Atskaņu) hronikas stāstu par karotāju pulku no Cēsīm, kurus kaujā pavadīja sarkanbalti svītrots karogs. Tieši Cēsīs ir iespējams aplūkot arī pirmo mūsdienu karoga versiju, kas radīta 1917. gadā. Karogā sarkanā krāsa ir gaišāka, un tā kreisā augšējā stūrī ir iešūta saulītes kontūra.
4. Lāčplēša Kara ordenis
Karavīriem, kas Brīvības cīņu laikā demonstrēja īpašu drosmi un sniedza ieguldījumu valsts neatkarības izcīnīšanā, divdesmitajos gados piešķīra Lāčplēša Kara ordeni. Pēdējo Lāčplēša Kara ordeni piešķīra 1928. gada 11. novembrī, un kopumā to saņēma 2146 personas. Mūsdienās militārpersonas par saviem sasniegumiem saņem 1938. gadā dibināto Viestura ordeni.
5. Lāčplēsis
Sena latviešu teika vēsta par Lāčplēsi – stiprinieku, kurš ar kailām rokām spējis uzveikt lāci. Savu spēku stiprinieks ir izmantojis dažādu varoņdarbu veikšanā, šādi izpelnoties līdzcilvēku atzinību. Rakstnieks Andrejs Pumpurs Lāčplēša tēlu izmantoja kā pamatu savam varoņeposam, un kopš 19. gs. beigām Lācplēsis ir kļuvis par vienu no latviešu nacionālajiem simboliem. Brīvības cīņu laikā karavīru varonību salīdzināja ar Lāčplēša veikumu, un tāpēc arī dienu, kurā pieminam Latvijas karavīru varonību, dēvē par Lāčplēša dienu.
6. Nacionālais teātris
1918. gada 18. novembrī Latvijas neatkarību pasludināja uz Rīgas 2. pilsētas teātra skatuves. Vēlāk, pēc valsts neatkarības nostiprināšanas, teātri pārdēvēja par Latvijas Nacionālo teātri.
7. Latvijas armijas karavīrs senatnē
Starp 1918. un 1920. gadu tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju kā karavīri cīnījās par iespēju dzīvot neatkarīgā un brīvā valstī. Šos notikumus ir pieņemts dēvēt par Brīvības cīņām jeb Neatkarības karu.
8. Latvijas armijas karavīrs mūsdienās
Par Latvijas valsts, tās robežu, iedzīvotāju un Satversmes aizsardzību no ārējiem draudiem rūpējas Latvijas Nacionālie bruņotie spēki. Bruņotos spēkus veido gan profesionāla dienesta karavīri, kuru ik dienas darbs ir saistīts ar militāriem uzdevumiem, gan zemessargi, kuri apgūst valsts aizsardzībai nepieciešamās prasmes brīvajā laikā.
9. Rīga, kur notika brīvības cīņas, valsts galvaspilsēta
1919. gada rudenī viens no nopietnākajiem draudiem Latvijas neatkarībai bija bijušā Krievijas impērijas armijas virsnieka Pāvela Bermonta vadītais karaspēks. Karaspēku veidoja Vācijas un Krievijas impēriju armiju veterāni, un tā mērķis bija atjaunot kārtību, kurā mazāku tautu likteni nosaka impērijas un lielvalstis. 8. oktobrī Bermonta spēki uzsāka uzbrukumu Latvijas armijai, un uzbrucējiem izdevās ieņemt arī Pārdaugavu. Turpmākā mēneša laikā Rīgā un tās apkārtnē notika niknas cīņas, kas noslēdzās 11. novembrī ar pilnīgu Rīgas atbrīvošanu.
10. Militārā parāde mūsdienās
Ik gadu valsts svētkos 18. novembrī 11. novembra krastmalā norit militārā parāde. Parādē piedalās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri, un tajā var vērot gan zemes, gan gaisa, gan jūras spēku tehniku. Parādes mērķis ir apliecināt Latvijas iedzīvotājiem, ka valsts ir gatava aizstāvēt viņu dzīvību, īpašumu un tiesības no ārējiem draudiem.
11. Medmāsas
Par Latvijas uzvaru karā cīnījās ne vien karavīri (un vairākas sievietes karotājas), bet arī simtiem medmāsu, kas apkopa daudzos ievainotos un slimos. Lai veiktu savu darbu, medmāsām tāpat kā karavīriem bija nepieciešama ļoti liela drosme un spēja ziedoties, bieži riskējot ar savu dzīvību un veselību. Tāpēc arī medmāsu veikums bija ne mazāk varonīgs kā karavīru, un ar savu pašaizliedzību viņas glāba daudzu Latvijas brīvības cīnītāju dzīvības.
12. Ziedojumu kaste – tautas atbalsts kara laikā
Ne visi bija spējīgi doties cīņā vai kopt ievainotos. Bet gribētāju palīdzēt izcīnīt jauno valsti bija daudz un tie, kas nedevās kaujās, savu artavu sniedza, ziedojot naudu un rotaslietas.
13. Latvijas kontūra
Brīvības cīņu laikā Latvijas armijas karavīri cīnījās arī par mūsu valsts robežu, rezultātā radot mums tik pazīstamo kontūru.
14. Svētku uguņošana – svinēšana mūsdienās
Svētku uguņošana ir neatņemama valsts neatkarības dienas svinību daļa. Ornamenti, kurus gaisā veido izšautās raķetes, papildina prieku, kuru ikviens no mums var izjust valsts svētkos.
15. Svecīšu siena
Ik gadu 11. novembrī Latvijas iedzīvotāji pulcējas pie Rīgas pils, lai tās mūros aizdegtu svecītes. Pie pils svecītes cilvēki aizdedz, lai pieminētu Brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņu. Svecīšu gaisma simboliski silda varoņu dvēseles.
Pirmpublikācija LSM.lv 2020. gada 11. novembrī.
