Roberta mamma Jolanta Kalniņa-Levina novembra nogalē sāka vākt visus nepieciešamos dokumentus, lai tad, kad viņas smagi slimais bērns būs pilngadīgs, varētu nokārtot invaliditāti. Jāsniedz iesniegums bāriņtiesā, kura pēc likuma līdz 18 gadiem par bērnu neinteresējas, pēc 18 gadu sasniegšanas ir jāatskaitās bāriņtiesai par naudas izlietošanu. Paliatīvā aprūpe atšķiras bērniem un pieaugušajiem – daudz birokrātiskā sloga. Vecāki ir iedzīti strupceļā, jo viss jādara pašiem, Jolantas gadījumā tas ir īpaši grūti, jo bērnam ir ļoti smagas diagnozes.
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš pauda, ka ministrijā šo jautājumu zina. Arī pasaulē invaliditāti nenosaka uz mūžu. Tiem, kas vērtē cilvēka invaliditāti, jāapmeklē bērns vismaz divas reizes.
Līdz 18 gadiem invaliditātes pamatā ir diagnožu princips – vienkāršots ceļš. Sasniedzot pieaugušo vecumu, ir citi kritēriji – funkcionēšanas ierobežojumi, kas tiek iedalīti trīs grupās.
Process ir birokrātisks, smagnējs, sarežģīts, ir aicinājums sākt kārtot invaliditāti savlaicīgi. Labklājības ministrijas mājaslapā ir iespēja atrast informāciju, kā vecākiem pareizāk rīkoties gadījumos, ja bērnam ir smagi funkcionēšanas traucējumi.
18 gados mainās statuss bērnam un aprūpētājam.
Kamēr likumā nav izmaiņu, pieteikumu tiesā nevar pieņemt ātrāk – tikai tad, kad bērns sasniedzis 18 gadu vecumu.
Dažās tiesās pagaidu aizgādnību var saņemt ātri, citur ilgāk, atkarīgs no tiesas noslogojuma, lēmums tiesai jāpieņem 15 līdz 30 dienās, var būt ilgāks periods, ja nav sakārtota pieteikuma dokumentācija, situāciju tiesā skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Ilze Celmiņa.
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas pārstāve, Liepājas bāriņtiesas speciāliste aizbildnības, aizgādnības jautājumos Ineta Fricberga skaidroja, ka šādās situācijās bāriņtiesa pieslēdzas tad, kad uzdevumu dod tiesa, prasot papildu informāciju. Lai saprastu, kā cilvēks jūtas, ne vienmēr cilvēks ierodas uz tiesu. Bāriņtiesa piedalās arī tiesas procesā, kad tiesa pieņem lēmumu, ir devusi personai aizgādnību vai pagaidu aizgādnību. Tad tālāk notiek bāriņtiesas un ģimenes sadarbība, apciemo ģimeni apmēram reizi gadā. Atskaites ir sarežģītākas, ja bērnam pieder reģistrējama manta.
Žēl, ka ir neveiksmīgie gadījumi, tas ir cilvēciskais faktors, pauda Fricberga.
