Uzziņai: Kaspars Kambala. Profesionāls sportists. Basketbolists un bokseris. Spēlējis Latvijas basketbola izlasē. Skolas laikā bijis “huligāns”. 10. klasē izslēgts no skolas. 17 gadu vecumā pārcēlies uz ASV. Pabeidzis Nevadas Universitāti Lasvegasā. 2014. gadā izdevis savu autobiogrāfisko grāmatu “Kambala..., āmen!”. 2019. gadā noslēdzis basketbolista karjeru. Gatavojas savam pirmajam boksa mačam Latvijā.
Elvijs dodas ciemos pie Kaspara, lai kopā trenētos, jo arī Elviju interesē sports - jau trīs gadus viņš spēlē basketbolu, futbolu un dodas uz sporta zāli.
Kaspars Kambala stāsta, ka skolas laikā bijis liels huligāns un viņu atskaitīja no skolas, bet tētis lika 10. klasi pabeigt, tad varēja mācības turpināt Amerikā.
"Kad aizbraucu uz Ameriku, sapratu, ka jāiet skolā un jāmācās; ja neesi izmācījies vairāk par 8. klasēm, tas limitē opcijas, ko darīt dzīvē tālāk, ” pauž Kaspars Kambala.
Elvijs grib zināt par Kaspara attiecībām ar skolotājiem.
Attiecības ar skolotājiem bija dažādas: “Matemātikas un darbmācības skolotāji bija tādi stingrie džeki, tiem es braucu virsū.” Labākas attiecības bija ar ģeogrāfijas skolotāju. Kaspars atceras, ka uz skolu īpaši nav gājis – no rīta aiznesis somu un vakarā aizgājis tai pakaļ.
Ar sportu Kasparu iepazīstināja vecāki, viņi spēlēja basketbolu un mācīja dēlu, jau trīs gadu vecumā Kaspars prata veikt piespēles.
Sportists uzsver, ka pats galvenais ir apkārtējie cilvēki, jo viņu ietekme ir liela: ''Paskaiti - pieci cilvēki, kas tuvākie, tu līdzināsies viņiem – tas par dažādām lietām dzīvē, ne tikai sportu.
Svarīgi, lai apkārt būtu cilvēki, kas motivē, ir pozitīvi; ir jābūt ar cilvēkiem, kas liks būt par labāku personību, kaut ko sasniegt dzīvē."
