Bērna pavedināšanu internetā ir īpaša iedraudzēšanās ar bērnu, ko veido cilvēks ar nolūku gūt sev kādu labumu, kas ir likumpārkāpums pret bērnu, skaidro Drošāka interneta centra vadītāja Latvijā Maija Katkovska.
Cilvēki, kuri veic ļaunprātīgas darbības apzināti, īpaši veido emocionālo saiti ar bērnu, iegūst varu pār bērnu vai pusaudzi, nodalot bērnu no ģimenes, lai varētu veikt savas ļaunprātīgās darbības, pauž Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Anda Sauļūna.
Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes psiholoģe Dace Landmane skaidro, ka policijā nonāk bērni, kurus pārkāpējs aicina uz dažādām seksuālām darbībām vai iesaistīšanos pornogrāfiska materiāla veidošanā.
Personu, kuras internetā sadraudzējas ar bērniem, mērķis ir iegūt kailfoto, video, lai to izmantotu saviem nolūkiem vai ievietotu to dažādos forumos, kur pedofili apmainās ar saviem materiāliem.
Šādu personu mērķis ir gūt seksuālu apmierinājumu, kontaktējoties ar bērniem. Ir tādi, kuri vēlas pēc tam šantažēt bērnus. Ir arī grupa, kur nepilngadīgie paši izmanto savas kailbildes vai ņirgājas par vienudžiem. Cilvēki, kuriem ir interese gūt seksuālu apmierinājumu sarunā ar bērnu, viņus izvilina uz tikšanos klātienē, situāciju raksturo Landmane.
Uzticības tālruņa pieredzē bijuši stāsti par to, ka internetā šantažē, vēlas tikties klātienē, ir bijuši arī ļoti nopietnas vardarbības gadījumi, arī ar sazāļošanu. Draudzības internetā var būt bīstamas, ar nopietnām beigām.
23 000 ziņojumi gada laikā saņemti Latvijā par bērnu seksuālas izmantošanas un pavedināšanas saturiem, kas tiek uzturēti uz serveriem Latvijā. Apmēram puse no tiem ir tādi, kur bērns ir pavedināts, skaidro Katkovska.
Katkovska nosauc pazīmes, kas liecina, ka bērns ir briesmās – bērns ir trauksmains, noslēpj telefonu, kad ienāk vecāki, tad jāsāk pievērst uzmanību. Bērnam ir jāsaprot, ka jāuzmanās, ja tiek pārvilināts uz citām sarakstes platformām privāti, uzdod privāta vai intīma satura jautājumus, ja aicina satikties reālajā dzīvē, būtisks faktors – ja lūdz bērnam paturēt viņu draudzību noslēpumā.
Saļūna akcentē, ka vecāku spiegošana neveicina uzticības pilnas attiecības ar bērnu, tāpēc svarīgi jau no bērnības ar bērnu runāt atklāti. Bērnam jāzina, ka situācijās, kad bērnam būs nepieciešama palīdzība, vecāki nenosodīs, bet atbalstīs.
Landmane vērš uzmanību uz to, ka, ja bērns uzzina, ka ir bijis izmantots, tad ātri bloķē vai izdzēš savu kontu vai izdzēš vaininieku, kas traucē izmeklēšanā. Bērnam ir liela kauna un vainas sajūta, ja vecāki nav atbalstoši, tas vēl vairāk pasliktina bērna vainu un kaunu.
Dažreiz reakcija uz situāciju komunikācijā ar bērnu ir lielāks nodarījums bērnam nekā tas, kas noticis internetā.
Izstrādāts pašpalīdzības tests sos.drossinternets.lv, lai atpazītu bērnu pavedināšanu internetā.
Ir četri testi – dažāda vecuma bērniem, vecākiem un speciālistiem. Visi jautājumi sastādīti atbilstīgi spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Ir arī materiāls bērniem, kā nekļūt par varmācības upuri internetā, un materiāli pieaugušajiem, kā runāt ar bērnu dažādās situācijās. Visi materiāli pieejami drossinternets.lv.
Tests ir pieejams nedēļu, un tā rezultāti liek satraukties par bērnu zināšanām un rīcību internetā ar internetā iepazītiem draugiem,
testa rezultātus skaidro Katkovska.