Vakaros pēc darba Latvijas Radio, kad neviens mājnieks vairs netraucē, Dzintars Tilaks sāk dzīvot rakstnieka dzīvi. Top grāmata pēc grāmatas gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tikko uzrakstīta un nodota pēc skaita divdesmitā grāmata, bet pirms nedēļas no tipogrāfijas saņemta "Raibi labā nometne", kas ir astotā bērnu auditorijai. Tas ir stāsts par divām notikumiem bagātām nedēļām vasaras nometnē Viļakā.
"Es visu laiku baidījos kaut kur sameloties, kaut kādos faktos, es pateikšu priekšā – tur lācis parādās, tur ir tie slavenie meži, kas ir netālu no Krievijas robežas, un man tas lācis tur ir baigi vajadzīgs, bet es zinu, ka lāči ir otrā galā Latvijā, vairāk tur Valkas pusē, un domāju – nu nekas, man arī tur būs lācis, viņam tur vienkārši jābūt. Un burtiski tad, kad es to uzrakstīju, laikam pēc divām dienām izlasu ziņu, ka tieši tur lācis piefiksēts. Es domāju, redz, cik labi!" smej autors.
Izdevums papildināts ar autora ilustrācijām. Tilaks teic: "Es nevarētu laikam uzrakstīt maziem bērniem, kuriem priekšā lasa, bet mana auditorija ir tie, kas iet skolā. Par kuriem saka, ka viņiem kaut ko iedot lasīt, tas taču ir ļoti grūti. Nē, ir fantastiski atklājumi. Protams, ka es baidos no tā, ka man pāris grāmatas ir tajā ieteicamajā literatūrā, un tas nozīmē, ka skolēna acīs kļūstu mazliet par tādu nelieti. Rrrr, piespiedu kārtā jālasa. Bet mani atkal priecē tas, ka man kāds puika uzraksta vēstuli, ka viņam bija jāizlasa "Labo blēņu vasara", viņš to bija izlasījis un pēc tam bibliotēkā atradis jau citas. Pēc tam uzraksta – kad jums būs nākamā? Viens otrs malacis uzraksta vēstuli ar ideju, par ko vajadzētu uzrakstīt grāmatu."
Valda Lūriņa režijā radioteātrī ieskaņota un svētdien, 24. jūlijā, pirmo satikšanos ar klausītājiem piedzīvos Dzintara Tilaka pirms diviem gadiem izdotā grāmata "Šausmiņa". Ņemot vērā lasītāju interesi, līdzīgi var notikt arī ar jaunāko izdevumu.
