Pašreiz vecākiem, kuru bērni mācās 3. klasē, jāizvēlas, kuru otro svešvalodu, sākot no 4. klases, mācīsies viņu atvases. Protams, ja skola vispār piedāvā izvēles iespēju, un krievu valoda nav vienīgā, kuru iespējams izvēlēties. Vēlmes ir dažādas, un ir aktīvi vecāki, kuri paši gatavi meklēt svešvalodu skolotāju, lai situāciju mainītu. Vecāki uzskata, ka bērniem krievu valodas vietā lietderīgāk būtu apgūt, piemēram, kādu no ziemeļvalstu valodām.
Sākot no 2026./27. mācību gada, visās izglītības iestādēs jānodrošina iespēja skolēniem kā otro svešvalodu apgūt kādu no Eiropas Savienības valstu valodām.
"Tas ir pieņemts lēmums, mēs uz to virzāmies un šobrīd veicam visus pasākumus, lai to varētu īstenot. Vēl nav valdības rīcības plāns apstiprināts, un arī noteikti vēl būs kādi normatīvie akti, kas būs jāpārstrādā un jāizstrādā, un arī likuma grozījumi, bet jebkurā gadījumā mēs pie tā esam uzsākuši darbu," apstiprināja Bašķere.
Tikmēr skolēnu un viņu vecāku viedokļi izglītības iestādēs dalās.
"Esam aptaujājuši skolēnus un vecākus, mums ir aptuveni 130 skolēnu un vecāku atbildes, un būtībā mēs pavaicājām, kas ir tā valoda, ko viņi vēlētos izvēlēties gan tad, ja mums paliek krievu valoda, gan tad, ja mēs krievu valodu izņemam ārā. Un mēs redzam, ka bērni labprāt izvēlētos, piemēram, tādas valodas kā spāņu valoda, franču valoda, vācu valodu jau mazāk.
Savukārt vecākiem viedoklis nedaudz atšķiras, vecāki arī šobrīd, ja būtu krievu valoda, viņi turpinātu izvēlēties krievu vai vācu valodu," stāstīja Spīdolas ģimnāzijas direktores vietniece metodiskajā darbā Vineta Šrama.
Līdzīga situācija valda arī Preiļu 1. pamatskolā – vecāki labprāt izvēlētos spāņu, norvēģu, franču valodas, taču aktuāla joprojām ir arī krievu valodas izvēle, jo Krievija kā valsts vai kā zeme vienalga ir blakus mūsu tuvākajām robežām. Preiļos mācās bērni arī no jauktām un krievu valodas ģimenēm, un lēmums nav vienbalsīgs, norādīja Preiļu 1. pamatskolas direktore Nora Šņepste.
Tikmēr Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore, vadošā pētniece Ieva Margeviča-Grinbega vērtēja, ka aizliegt krievu valodas apguvi skolās pavisam nemaz nav tālredzīgs lēmums.
"Protams, ka arī es atbalstu, ka vajag veicināt Eiropas Savienības valodu apguvi, bet tajā pašā laikā es domāju, ka būtu jābūt iespējai, ka, piemēram, kā trešo valodu vidusskolā krievu valodu varētu izvēlēties, jo tāpat Krievija nekur netiks pārcelta un nekad neizzudīs no kaimiņiem, Manuprāt, tas nav tālredzīgi, ka pilnībā mēs neveicinām šīs valodas apguvi, pat ja mēs uzskatām, ka tā ir ienaidnieku valsts, un tā arī ir, ienaidnieku valoda ir jāzina, un komunikācijā tas ir ļoti svarīgi, arī ienaidnieka mentalitātes izpratnei un tā tālāk. Tā kā mans viedoklis ir, ka iespējai krievu valodu apgūt būtu jābūt un labā līmenī," viņa sprieda.
Un iespējams, ka šāda iespēja arī turpinās pastāvēt, jo skolotāju, kas spētu mācīt franču, itāļu, spāņu, norvēģu vai citas valodas, Latvijā ir krietni par maz.
"Šobrīd esošajā situācijā lielākā daļa skolu kā iespēju apgūt otro svešvalodu piedāvā tikai un vienīgi krievu valodu. Tas ir tādēļ, ka izglītības iestādēs šobrīd ir speciālists, kas var pasniegt krievu valodu, bet nav citu valodu pasniedzēju," atzina Bašķere.
Viņa norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas mērķis ar 2026./27. mācību gadu ir krievu valodas vietā fokusēties vairāk uz vācu un franču valodām, jo tajās skolotāju Latvijā ir vairāk.
Tikmēr skolotāju izglītības projekta "Mācītspēks" vadītāja Ruta Zaharova secināja, ka situācija savā ziņā rada atgriezenisko saiti – ja nav skolotāju, bērni konkrētās valodas neapgūst un arī paši vēlāk nekļūst par šīs valodas skolotājiem. Lēmums no 2026./27. mācību gada veikt izmaiņas to, iespējams, apgrieztu otrādi.
"Manuprāt, šobrīd skolām ir ļoti grūti piesaistīt un atrast spāņu, itāļu vai kādas citas valodas skolotājus, bet šobrīd es saprotu, ka diezgan daudzu jauniešu izvēle uz dažādām svešvalodām saistās ar viņu nākotnes sapņiem un mērķiem, jo daļa no viņiem vēlas studēt kādā citā valstī. Skatoties no "Mācītspēks" skatu punkta, varu teikt, ka tas nav slikts lēmums. Tas ir ļoti labs lēmums, jo pēc studijām šie skolēni mēdz atgriezties Latvijā, uzsākt darbu un kļūt par skolotājiem. Šeit ir viena lieliska iespēja, kur mēs varam tikt pie šiem citu valodu skolotājiem, kas nav klasiski ierastās angļu vai vācu valodas," viņa secināja.
Vienlaikus arvien paliek neskaidrs jautājums, kur lai dabū skolotājus jau šobrīd.
