Vecāku attieksme pret skolas kavēšanu Latvijā ir nekritiska, bet daļai bērnu skolu nākas kavēt arī profesionālo nodarbju dēļ.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta informācija liecina, ka pērn pēdējā mācību semestrī 5630 bērni – 1,6% ļaunprātīgi kavēja skolu.
Te ir dažādi iemesli, kavējumu iemeslu diapazons ir raibs.
Mērķis skolā ir efektīvs mācību laiks, kurā skolēns mācās. Tā arī ir problēma, ka sabiedrības attieksme pret kavējumiem ir pieļaujoša, jo vecāki un mediķi (attaisnotu zīmju rakstītāji) neuzskata, ka mācību stunda ir kvalitatīvs mācību laiks. Par dažādiem pasākumiem, kur skolēni piedalās no skolas mācību laikā (olimpiādes, ceļojumi, citi pasākumi), parasti saka - lai piedalās, tas dos labu pieredzi, - bet tas liecina par attieksmi pret stundas kvalitāti, pauž "Edurio" pārstāvis Gatis Narvaišs.
Sen beidzies laiks, kad mācības notiek skolā četrās sienās 40 minūtes, liecina Imantas vidusskolas pieredze. Mūsu skolās nepieciešami alternatīvi risinājumi, kā apgūt mācības, iespējams, arī attālināti. Skolā piedāvā arī attālinātas mācību iespējas. Skolotājiem bija apmācība, kā veidot tiešsaistes nodarbības.
Rīgas Teikas vidusskolā uzsvars likts uz pašvadīto mācību, skolēni iesaistās stundas mērķu izvirzīšanā - motivācija darbā dod citu kapacitāti.
Vecāki raidījumam raksta, ka bērniem ir tik liela slodze, ka nespēj visu paveikt, nogurst un tāpēc neapmeklē skolu.
Ivans Jānis Mihailovs no Izglītības kvalitātes valsts dienesta norāda uz trim galvenajiem faktoriem stundu kavēšanas jautājumā.
- Svarīgi noskaidrot kavējuma iemeslus – ir pierādīts, ka pie diviem viena priekšmeta skolotājiem vienā skolā ir dažāds apmeklējums. Svarīgi saprast – kāpēc, kāds iemesls.
- Pedagoga un bērna atbildība, kā abas puses atbild par pienākumiem un rīcību.
- Savstarpēja cieņa – ne tikai bērna un pedagogu, bet visas sabiedrības attieksme. Kamēr nebūs visas sabiedrības respekts pret skolotāju, nebūs rezultātu.