Biedrības "Vecāki par labāku izglītību" pārstāvis, trīs skolēnu tētis Gundars Āboliņš skaidroja, ka, no vienas puses, pagarinātais mācību gads uz vasaras brīvlaika rēķina atvieglotu vecākiem vasaras plānošanas laiku, bet klimata dēļ negribētos samazināt bērniem vasaras laiku. Ja pagarinātu mācību gadu, jābūt skaidram mērķim un ieguvumiem, vadoties pēc dažādiem apsvērumiem.
Lielākai daļai skolotāju ir astoņu nedēļu garš atvaļinājums, augusta vidū atgriežas darbā. Diskusijā par mācību gada pagarināšanu jāpiedalās visām pusēm. Vasaras karstajos mēnešos skolas telpas ir tik karstas, ka nevar mācīties, "zaļās klases" nav visur iespējamas, skaidroja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Sociālo zinību skolotājs Kauguru vidusskolā, programmas "Mācītpēks" skolotāju kurators Jānis Šķesteris, strādājot ar jaunajiem skolotājiem, novērojis, ka skolotāji jau semestra vidū ir noguruši.
Centrā jābūt bērnam, vasaras periodā bērniem pazeminās zināšanas un prasmes, septembrī zināšanas ir mazākas. Situētas ģimenes sūta bērnus uz nometnēm, kur stiprina zināšanas, mazāk situētie to nevar izdarīt.
Atelpas brīži būtu ieguvums skolotājiem un bērniem,
uzsvēra Āboliņš.
Izglītības eksperte Inga Pāvula akcentēja, ka, runājot par brīvlaika izlīdzināšanu, svarīgi ir nevis tas, ka trīs vasaras mēneši brīvlaikam par daudz, bet jādomā par to, kā var padarīt ikdienas mācību procesu mazāk strespilnu.
Mācību gadu padarot mazāk intensīvu, nezaudējot kvalitāti, sabalansētu mācību procesu, īsākas mācību dienas. Skolotājiem visi skolēnu brīvlaiki ir darbs, nepieciešams laiks, lai "uzlādētu baterijas". Izlīdzināts mācību gads būtu ieguvums.
Mācību dienas garuma samazināšana būtu ieguvums. Ir arī slodzes atalgojuma jautājums pedagogiem, kā tas mainītos, pauž Šķesteris.
"Mācību gada regulējums un organizēšana Eiropas valstīs ir daudzveidīga. No 37 OECD valstīm Latvijā ir trešais garākais brīvlaiku kopējais ilgums – 17 nedēļas. Apkopojot ārvalstu pieredzi un pieejas mācību gada organizācijai, varam secināt, ka pastāv iespēja pagarināt mācību gada ilgumu Latvijā par divām nedēļām (piemēram, līdz Jāņiem), vienlaikus apsverot iespēju ieviest piekto brīvlaiku, piemēram, martā. Šobrīd šādas brīvdienas ir paredzētas tikai 1. klasei. Šāds risinājums veicinās izglītības kvalitāti, ļaus dažādot mācību un audzināšanas procesu, kā arī ļaus optimizēt izglītojamo un pedagogu noslodzi.
Šajā mācību gadā, protams, izmaiņas netiek plānotas, bet nākamajā mācību gadā lēmuma pieņemšanai notiks diskusijas ar pašvaldībām, ar pedagogu un vecāku nevalstiskajām organizācijām, kā arī citām ieinteresētām pusēm.
Mācību gada pagarināšanu varētu atbalstīt vismaz daļa sākumskolas un pamatskolas vecuma bērnu vecāku, ja tas samazinātu viņu rūpes par bērnu pieskatīšanu un nodarbināšanu vasarā," norādīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.