Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par vardarbību pusaudžu vidū un tās risināšanu. Kognitīvi biheiviorālās psihoterapeites Gunita Kleinberga un Marija Ābeltiņa sastādījušas instrukciju, kādai jābūt vecāku rīcībai, ja bērns kļuvis par vienaudžu vardarbības upuri.
Instrukcija vecākiem! Kā rīkoties soli pa solim, ja bērns kļuvis par vienaudžu vardarbības upuri:
Vardarbība vienaudžu vidū
Ar vardarbību saskaras daudzās skolās, vecākiem jābūt redzīgiem, lai pamanītu notiekošo. Vienaldzība un situācijas ignorēšana atstāj bērnu situācijā, kuru pats bērns nav spējīgs risināt.
Bērni skolā bieži cieš no vienaudžu pazemošanas – no apsaukāšanas, grūstīšanās līdz pilnīgai ignorēšanai. Vardarbība var būt aktīva darbība un aktīva bezdarbība.
Skolā var notikt konflikti, tie var būt vienreizēji vai atkārtoti, bet jebkurā gadījumā pieaugušajiem šādām situācijām jāpievērš uzmanība.
Vecāki arī vēršas policijas iecirkņos ar iesniegumiem, bet arī policijas darbinieki dodas uz mācību iestādēm, lai skaidrotu likumdošanu un atbildību. Svarīgi, lai notikušo pieaugušie piefiksētu rakstiski, vecāki ziņotu skolai. Ja ir traumas, miesas bojājumi, tad tās jāfiksē medicīnas darbiniekiem. Varmācīgi pusaudži noliedz izdarīto, vai vainoti tiek upuri, sakot, ka viņi izaicina. Piefiksēti notikumi palīdz atklāt notikušo ne tikai tiesvedībā, bet arī sarunā ar pieaugušajiem.
Vecākiem un bērniem jāzina, ka jau no 11 gadu vecuma bērnam par nodarīto var piespriest audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Kā pamanīt vardarbību un rīkoties?
Vecāki bieži nav tik labās attiecībās ar saviem bērniem pusaudžiem, lai uzzinātu notiekošo, to var noteikt tikai pēc bērna uzvedības un emocionālā stāvokļa - dažreiz bērns nevēlas iet uz skolu, iet uz skolu pa citu ceļu vai kā citādi uzvedas neierasti.
Bērniem dažreiz arī šķiet, ka viņiem pašiem jātiek ar situāciju galā. Dažreiz vecāki bērnam saka, lai nesūdzas, tad bērns, protams, neies pie vecākiem pēc palīdzības.
Pēc ilgstošas vardarbības sekas var būt kognitīvo spēju zudums, pasliktinās sekmes, miega traucējumi, tas var beigties ar depresiju.
Pusaudžiem svarīgas ir attiecības ar citiem vienaudžiem, viņi mācās veidot attiecības, pusaudžiem nav svarīgas atzīmes, tās ir svarīgas vecākiem.
Ja pusaudzis ir vienaudžu vardarbības upuris, tad tādās situācijās spēku samērojums visbiežāk ir negodīgs – viens bērns pret daudziem. Jāatceras, ka pusaudžiem nav prasmes konfliktus risināt. Citi pusaudži neiesaistīties tāpēc, ka baidās būt atstumti.
Situācija jārisina, jo vardarbību var pārvarēt, atrisinot konfliktus.
Labs rezultāts ir svarīgs arī citiem skolēniem, lai redzētu, ka var atrisināt situācijas. Tas jādara pieaugušajam, bērni to nespēs. Ja kas notiek, pieaugušajiem ir jāreaģē uz notiekošo.
Skolai ir jāprasa, kādi būs skolas darbinieku rīcības soļi. Ja skola ir noraidoša un nesadarbojas, tad jāvēršas iestādēs, kas pārrauga skolu. Skolas atsauksme un vēlme sadarboties ir ļoti svarīga un pat izšķiroša konfliktsituācijas risināšanā.
Dažreiz vecāki izņem bērnus no skolas, meklējot citu mācību iestādi, tai jābūt pēdējai izvēlei.
