Grāmatas galvenais varonis ir zēns, kas ārēji līdzinās klasesbiedriem, taču tikai ārēji: gan viņš, gan viņa vecāki uz Zemes atrodas izpētes misijā. Par viņa galveno pētniecības objektu kļūst draudzība ar diviem Zemes bērniem, ar kuriem viņš nodibina aliansi un atklāj viņiem zvaigžņu pasauli. Vai citplanētietis var saprast, kas ir draudzība?
Garstāstā autore izmanto atsevišķus fantāzijas žanra paņēmienus, kas savienoti ar reālistiska psiholoģiska stāsta elementiem. Varētu sacīt, ka tā ir pasaka lielākiem bērniem, kurus vairs neuzrunā pasakas šā vārda bērnišķīgākajā izpratnē, tādēļ šeit pasaku elementu lomā ir Visuma, zinātniskuma un tehnoloģiju apspēle. Ar tehnoloģiskajiem inscenējumiem, ko grāmatas varonis veic, lai radītu saviem draugiem saikni ar galaktikām, par kuru eksistenci un tiešo saistību ar viņiem pašiem šiem Zemes bērniem līdz šim nav bijis nekāda priekšstata, sasaucas mākslinieka Krišs Salmaņa izmantotā fantāzijas spēle – kolāžas tehnika. Citplanētieša skatījums uz Zemes dzīvi un paradumiem, centieni tajos iekļauties, kā arī pārpratumi, ko izraisa viņa nezināšana, sagādās lasītājiem ne mazums jautrības.
Citplanētietim sākotnēji svešā parādība – draudzība, pamazām izvēršas par personiski izjustu emocionālu nepieciešamību, bet viņa draugi zemieši atklāj citādības pastāvēšanu, citus informācijas kanālus, paplašina priekšstatus par pasauli un savu eksistenci plašākā kontekstā. Paradoksālā kārtā tieši attiecības ar citplanētieti, kurš zemiešu draudzību tikai apgūst un pat īsti neizprot, arī viņiem paver labāku izpratni par to, kas draudzība ir un kāpēc tā ir svarīga.
Rakstniece un filoloģijas doktore Inga Žolude studējusi angļu valodu un literatūru, publicē romānus un stāstus jau kopš 2002. gada un ir saņēmusi Eiropas savienības Literatūras balvu (2011). Mākslinieks Krišs Salmanis pārstāvējis Latviju Venēcijas mākslas biennālē (2013) un kopā ar kolēģiem saņēmis Purvīša balvu par izstādi „Dziesma” (2017), veido instalācijas, video un animācijas filmas.
