Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgam Aināram Ģīlim bieži nācies sniegt palīdzību suņu sakostiem bērniem.
Ķirurgs atceras gadījumu, kad slimnīcā tika ievests bērns ar smagām suņa kostām brūcēm sejā. Operācija ilga četras līdz piecas stundas. Vairāk nekā 150 šuves. Paciente bija maza meitenīte, kurai atmiņas par šo gadījumu paliks visu mūžu – rētu veidā, psiholoģiskas traumas veidā.
Meitenīte bija divus gadus veca. Viņu sakoda nevis svešs vai kaimiņu suns, bet ģimenes mīlulis, kurš iepriekš agresijas pazīmes nebija izrādījis.
" Šo gadījumu varēja novērst, neļaujot mazam bērnam atrasties ar suni vienā telpā.
Tas ir tas, ko es ieteiktu: ja jums ģimenē ir ienācis mazs bērns un suns ir bijis jau pirms tam, viņš jūtas kā saimnieks, - nepieļaut situāciju, ka viņi atrodas vienā telpā. Tas ir klasisks stāsts.
Praktiski visi vecāki saka vienu un to pašu tekstu, ka nekad nav ienācis prātā, ka suns varētu uzbrukt, ka suns ir bijis miermīlīgs, nevienam nav kodis. Un šis viens gadījums bērna likteni var izmainīt uz visu atlikušo dzīvi. Tās ir rētas uz mūžu, ir nervu bojājumi sejā, saglabājas mīmikas traucējumi. Suns kožot nesagriež kā ar nazi, suns plēš. Tādēļ brūces parasti ir ļoti dziļas, āda ir atslāņota ar dziļiem dobumiem, ar ļoti augstu infekcijas risku," skaidro Ainārs Ģīlis
Koduma traumu ārstēšana ir ilgs process, kas prasa rūpīgu aprūpi.
Ik gadu bērnu slimnīcā nonāk vairāk kā 200 suņu sakostu nepilngadīgu personu. Diemžēl ik pēc pāris gadiem ir arī letāli gadījumi. Stāsts par divgadīgo meitenīti ir salīdzinoši laimīgs, jo vienīgās sekas, kas paliks uz atlikušo mūžu, ir rētas.
Tas nozīmē, bērnam jāatrodas vecāku uzmanības centra. Brīdī, kad suns ir kopā ar bērnu, vecākiem ir jāatrodas blakus, lai kontrolētu, vai suns kādā brīdī nekļūst agresīvs. Neļaut bērnam spēlēties ar suni, likt galvu pie purna. Jums ir jāpārzina suņa psiholoģija. Dzīvnieks nedomā kā cilvēks. Pirms bērna ienākšanas ģimenē vajadzētu apmeklēt kinologu.
Lasiet arī: Kā izvairīties no suņu kodumiem
