Tradicionāli vārīja arī "sveču putru" un tērēja naudu - jo vairāk iztērēja, jo bagātīgāks būs nākamais gads.
Ticējumi saka, ka Sveču dienā jāgatavo "sveču putra" - miežu putra, klāt pieliekot aizdaru – pienu, gaļu vai taukus.
Ēdiena gatavošanai bija arī savs rituāls pamats:
- Sveču dienā jāvāra cūkas auss ar grūdeni, tad mieži labi augs. /K. Kalniņa, Katvari./
- Sveču dienā vārīja cūkas ausi ar grūstiem miežiem. /H. Skujiņš, Aumeisteri./
- Sveču dienā ēda miežus, lai tie vasarā labi augtu. /D. Ozoliņš, Jaunroze./
- Ja Sveču dienā vāra biezu putru, kuras vidū bļodā iesprauž sveci, tad lini nekrīt veldrē. /H. Riekstiņš, B./
Izmēģiniet kādu no šīm putrām!
Bukstiņputra
Nepieciešams:
- Glāze miežu putraimu.
- 5 lieli kartupeļi.
- 500 ml piena.
- 2 sīpoli.
- 200 g žāvētas gaļas.
Pagatavošana:
Putraimus nomazgā un pārlej ar ūdeni, vāra uz lēnas uguns gandrīz gatavus.
Kartupeļus mizo un sagriež gabaliņos.
Kad putraimi mīksti, pieliek kartupeļus un pielej pienu. Maisot vāra putru gatavu, sāli pieliek pēc garšas. Iespējams, būs vēl jāpielej piens vai ūdens, lai veidotos bieza putra.
Gaļu sagriež gabaliņos, kopā ar smalki sagrieztiem sīpoliem apcep. Putru pasniedz ar sacepto gaļu.
"Sveču putra" jeb miežu putraimu putra
Nepieciešams:
- 200 g miežu putraimu.
- 300 ml piena.
- Sāls.
- Skābais krējums.
Norise:
Putraimus noskalo tekošā ūdenī, tad liek karstā ūdenī un pavāra brītiņu. Putraimi visu laiku jāpieskata un jāpamaisa, lai putras vārīšana veiktos labāk; putraimus pavāra nedaudz, tad noņem no uguns un katlu kārtīgi sasedz, tā atstāj uz 15 minūtēm. Putra turpinās gatavoties.
Tad putru no jauna liek uz uguns, pielej pienu un maisot vāra gatavu. Pēc garšas pieliek sāli.
Pasniedz ar skābu krējumu vai apceptu speķi un pienu.
Senās tradīcijās putru vārīja biezu, lika bļodā un Sveču dienai par godu, putras vidū iesprauda sveci, no tā arī putras nosaukums – "sveču putra".
Kad sveces izlietas, putra izvārīta un nobaudīta, varat izmēģināt citas senas tradīcijas – naudas tērēšanu un līksmošanu
Sveču dienu svētīja lielās gavilēs, tad esot bijis vajadzīgs daudz tērēt un baudīt. Kas tai dienā vairāk patērē un priecājas, tam nākamais gads esot bagāts un laimīgs. /G. Pols, Vecgulbene./
Visu gadu naudu krāju,
Sveču dienu gaidīdams;
Kad atnāca sveču diena,
Bij naudiņa jātērē. /G. Pols, Vecgulbene./
