Drošības noteikumi zirgu izjādēs
Jāšanas sports ir ieteicams, jo simetriski attīsta ķermeņa muskulatūru, dod lielisku baudījumu, bet negadījumos gūtās traumas ir ļoti smagas – apakšdelmu kaulu lūzumi, mugurkaula skriemeļu lūzumi, galavskausa lūzumi, galvas samadzeņu bojājumi, iekšējo orgānu traumas, retāk kāju traumas, jāšanas sporta traumas raksturo Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe diagnoste Laura Muižniece.
Siltajā laikā palielinās iespējas izjādēm ar zirgiem, līdz ar to arī traumu gadījumu skaits pieaug.
Latvijas Jātnieku federācijas ģenerālsekretāres palīdze Anita Mangale pirms bērnu došanās izjādē ar zirgu aicina vecākus iespēju robežās iegādāties drošības vestes, ķiveres ir obligātas. Neskatoties uz drošiem noteikumiem, traumas ir iespējamas.
Katrs sporta klubs izstrādā savus noteikumus, ievērojot kopējos drošības ieteikumus. Anita Mangale uzsver, ka var atbildēt par asociācijas biedru rīcību drošības jautājumos, bet ne par visiem, kuri audzē zirgus un piedāvā brīvdienu izjādes.
Par dalībnieku drošību atbildīgi ir pakalpojumu sniedzēji un ņēmēji.
Katram jāizvērtē drošība – kur notiek izjādes, vai ir zirga pavadonis. Lielie sportisti nekad izjādēs nedodas pa vienam. Neziņas gadījumā iesaka zvanīt uz Latvijas Jātnieku federāciju.
“Bez iepriekšējas apmācības sēdināt bērnu zirga mugurā ir vecāku neapdomība,” uzskata Anita Mangale.
Jātnieku sporta kluba “Potenciāls” valdes priekššēdētāja Ieva Dundure pauž, ka šobrīd pavadīt brīvdienas izjādēs ir liela interese, ir divi virzieni – jāšanas apmācība un tūrisms. Atpūtniekus iesācējus vadā pie pavadas, jo katram zirgam ir savs raksturs, uzvedība un attieksme pret cilvēku.
Bērnu drošība āra aktivitātēs, iestājoties siltam laikam
Ik gadu, iestājoties siltam laikam, pieaug traumu gadījumi, mainās tikai traumu gūšanas veidi, pauž Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu traumu ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks.
Šim viedoklim piekrīt arī Liepājas reģionālās slimnīcas traumatologs Jānis Vozņesenskis – pavasarī ir tendence gūt traumas, īpaši ar braucamrīkiem.
Speciālisti atgādina vecākiem un bērniem:
- Neatkarīgi no braucamrīku modes, traumas ar braucamrīkiem var gūt, jāatceras, ka nepieciešami aizsargrīki – ķiveres un aizsargi. Tāpat jāzina ceļu satiksmes noteikumi un jāpārbauda braucamrīku tehniskais stāvoklis.
- Māciet bērniem peldēt! Tāpat kā jebkuram bērnam jāprot braukt ar velosipēdu, tāpat jāmāk peldēt, tā ir vecāku atbildība to iemācīt un būt blakus, kamēr bērns to nemāk.
- Drošība, lēkājot pa batutiem – batutam jābūt lielam, noteikti ar tīklu, ja tā nav vai ja batuts ir bojāts, to nedrīkst lietot. Drošāk, ja uz batuta ir viens bērns, ja vairāki, traumu iespēja palielinās. Nepieciešamas aizsarglietas – ķiveres un aizsargi.
- Šūpoles – pārbaudīt šūpoļu tehnisko stāvokli. Ierādīt bērnam drošības principus – nedrīkst lēkt no šūpolēm ārā, kamēr tās nav apstājušās. Jāuzmanās, lai šūpoles neiesit, stāvot blakus.
