Palīdzības sniegšanai speciālistu uzmanība pievērsta sievietēm, kuras ir krīzes situācijās, palīdz sociālie dienesti, krīžu centri un privātpersonas, daudzos gadījumos sievietes no palīdzības atsakās, skaidro raidījumā "Ģimenes studija”.
Glābējsilīte
Ir situācijas, kad sieviete vai abi vecāki nolemj atteikties no sava bērna un izmanto glābējsilīti. Glābējsilīte ir pēdējais solis mammas izvēlē, bet ne neatgriezenisks - 10 gadu laikā seši mazuļi paņemti atpakaļ 24 stundu laikā. Mamma vai vienā gadījumā tēvs pārdomāja un paņēma bērnu atpakaļ.
Glābējsilītes projekta vadītāja Laura Zvirbule skaidro, ka atstāt bērnu ir ilgi tapis lēmums. Māmiņas, kuras atstājušas bērnus glābējsilītē, mēdz rakstīt anonīmus e-pastus, skaidrojot situācijas, darbinieki nevar sasaistīt šos stāstus ar konkrētu mazuli. Iemesli, kāpēc atstāj bērnu, ir dažādi - ir izvarošanas gadījumi, mammas slimība, vecvecāku nevēlēšanās, ka meita audzina bērnu; viens bērniņš ir no Krievijas – izmisuma pilna sieviete atbrauca, dzemdēja Latvijā un aizbrauca uz Krieviju atpakaļ, atstājot bērnu.
Mammām, kuras ir ielikušas bērnu glābējsilītē, ja viņas ir atrakstījušas informāciju uz glābējsilītes e-pastu, tiek piedāvāta bezmaksas anonīma psiholoģiskā palīdzībe, bet nevienā gadījumā mamma nav atsaukusies un piedāvājumu izmantojusi.
Geštaltterapeite Ilze Pastore uzsver, ka cilvēka rīcību pavada emocijas; viens no bērna atstāšanas iemesliem var būt pēcdzemdību depresija.
Palīdzība izmisušajām mammām
Ja vecāki negrib bērnu, tad drošāk bērnu atdot, lai tas nonāk mīlošā ģimenē.
Krīžu centru pieredze rāda, ka dažkārt vecāki neprot rūpēties par bērniem, ir pret viņiem vardarbīgi, tad labāk, lai viņi bērnu atdod gādīgās rokās. Protams, krīžu centrs var palīdzēt risināt problēmu, bet situācijas ir dažādas un dažreiz nepieciešams ilgs laiks, lai saprastu mammas situāciju un vēlmes. Tāpat nav viegli ieraudzīt, kad palīdzība ir nepieciešama.
Patvēruma mājas vadītāja Valda Reķe skaidro, ka patvēruma mājā kopumā bijušas 28 topošās māmiņas, ceturtā daļa no viņām domājušas par bērniņa atstāšanu glābejsilītē. Par laimi, šīm sievietēm blakus bijuši cilvēki, kuri pārliecinājuši, ka tas nav pareizais solis.
Šai izvēlei visbiežāk ir saistība ar to, ka bērna tēvs nepiedalīsies bērna audzināšanā, finansiālas problēmas, dzīvesvietas neesamība. Var jaunajai māmiņai stāstīt, ka vislabāk ir būt kopā ar bērnu, bet nav zināms – māmiņa sadzirdēs vai ne, vai viņa ir mācījusies problēmas risināt.
Bērna atstāšana dzemdību namā
Rīgas Dzemdību nama sociālā darbiniece Ingūna Ziemane pauž, ka ir vidēji pieci gadījumi gadā, kad vecāki atsakās no bērniņa.
Ir gadījumi, kad mammas nespēj parūpēties par bērnu, ir mamams, kuras ierodas un pasaka, ka no bērna atteiksies, tad ar mammu notiek pārrunas. Lielākoties tie ir mammas pārdomāti lēmumi, bet ir bijuši gadījumi, kad vecāki tomēr bērnu paņem. Latvijā ir iespējamas anonīmas dzemdības, ja atstāj bērnu, viņu uzreiz ievieto ģimeniskā vidē, visbiežāk audžuģimenē, mammai ir laiks pārdomāt un paņemt bērnu atpakaļ.
Parasti bērna atstāšanas iemesli ir sadzīves apstākļi un grūtības, bažas par dzīvesvietu un darbu, bet patiesībā pamatā ir pieredzes un atbalsta trūkums no tuviem cilvēkiem.
KONTEKSTS:
Pirmo glābējsilīti Latvijā uzstādīja 2009. gadā. Glābējsilīte ir iespēja vecāku negribētam bērnam izdzīvot un jaunā ģimenē nonākt ātri.
Glābējsilītēs desmit gadu laikā atstāti 47 bērni, seši no atstātajiem bērniem atgriezušies bioloģiskajā ģimenē.
Ja persona, kura ievietojusi bērnu glābējsilītē, pārdomā un vēlas bērnu paņemt atpakaļ, ir jāvēršas bāriņtiesā neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks (dažas minūtes vai dažas nedēļas) ir pagājis kopš bērna ievietošanas glābējsilītē.
