Raidījumā “Ģimenes studija” uzklausa speciālistus, kā arī īpašo bērnu vecākus un arī tos, kuru bērnu mācīšanās process skolā šī iemesla dēļ apgrūtināts.
Iekļaujošā izglītība ir process ar mērķi nodrošināt, ka visiem izglītojamiem jebkurā vecumā ir pieejama jēgpilna izglītība kopienā.
Pirms 21 gada Latvijā sāka domāt par iekļaujošo izglītību. Šodien normatīvie dokumenti nosaka, ka skolām nav tiesību atteikties uzņemt bērnu ar īpašām vajadzībām skolā. Tomēr ne visas skolas aprīkojuma un personāla dēļ ir gatavas pieņemt īpašo vajadzību bērnus. Bieži vecāki izvēlas padoties un meklēt skolu, kur bērnu pieņems un sadzirdēs. Dažreiz pedagogi atzīst, ka ir situācijas, kurās iekļaušana ir gandrīz neiespējama.
Pieredze rāda, ka ne vienmēr, ne visus bērnus ir iespējams iekļaut izglītības sistēmā, to nosaka diagnoze un izglītības iestādes atbalsta iespējas. Svarīgi arī, cik vecāki ir gatavi sadarboties ar izglītības iestādi.
Vaivaru pamatskolas direktore Inese Kārkliņa pauž, ka situācija ir kā lapa ar divām pusēm – ja vecāks ir izteicis vēlēšanos, ka bērns mācīsies, skolai jābūt gatavai bērnu pieņemt. Finansiāli šī iespēja jānodrošina pašvaldībai, bet ne vienmēr pašvaldība ir gatava palīdzēt. Ja pašvaldība nevar palīdzēt, tad skolai jādomā, kā risināt situāciju. Vaivaru skolas pieredzē ir bērni, kuri vieni mācās atsevišķā klasē ar diviem skolotājiem.
Ne neredzīgs, ne nedzirdīgs, ne akls vai bērns ar vieglām garīgās attīstības problēmām nav ļoti nopietna problēma skolotājam, liecina Vaivaru skolas pieredze, bet lielākais izaicinājums ir bērns ar smagiem uzvedības traucējumiem, tad cieš gan skolotāji, gan citi bērni.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gribētu, lai klasēs ar iekļaujamo izglītojamo būtu skolotāja palīgs, bet tāda nav visās skolās. Asistentam, ja tāds bērnam nepieciešams, finanses piešķir no valsts, pedagoga palīgs ir skolas iekšējā izvēle un finanses. 2016. gadā IZM ar sadarbību partneriem no pašvaldībām un citām ministrijām sāka strādāt pie minimālā groza bērniem ar īpašām vajadzībām – mācību līdzekļi, atbalsts, speciālisti. Skola saņem finansējumu, ja licencējusi programmu.
Vecāku iesaistīšanās
Izglītības likumā noteikts, ka vecākiem jāinformē skola, ja bērnam ir īpašas vajadzības, bet ne vienmēr vecāki ir atklāti. Diemžēl, bet pirmajā klasē nākas nodarboties ar izmeklēšanu, jo mūsu sabiedrībā būt citādam bieži ir kauns.
Šādam bērnam katra diena ir zelta vērtībā, bet, iespējams, nākas divus gadus meklēt palīdzību un traucējumu iemeslus.
Ja situācija netiek risināta, cieš pārējie bērni, vecāki iebilst par tāda bērna klātbūtni klasē, jo tas apgrūtina skolēnu mācību darbu un dažreiz pat apdraud citus bērnus.
Vecākiem jāmāca bērni, kā reaģēt un rīkoties, ja klasē ir īpašo vajadzību bērns. Labi strādā pašvaldības piesaiste, veidojot darba grupas un strādājot ar ģimenēm, atgādinot par katra bērna vecāku tiesībām un pienākumiem.
“Mēs katrs esam atšķirīgs kaut kādā veidā,” saka Latvijas Universitātes asociētā profesore Dita Nimante, tāpēc jābūt vērīgiem un iejūtīgiem pret visiem sabiedrībā.
