Ģimenes studija

Porcijas skolu ēdnīcās: vecāki sūdzas, ka bērni nav kārtīgi paēduši

Ģimenes studija

Bērnu namos trūkst ikdienišķu lietu. Kā var palīdzēt sabiedrība?

Iekļaujošā izglītība. Lielākos izaicinājumus rada bērns ar uzvedības problēmām

Iekļaujošajā izglītībā lielākais izaicinājums ir bērns ar smagiem uzvedības traucējumiem

Iekļaujošā izglītība paredz, ka arī bērni ar īpašām vajadzībām var mācīties vispārizglītojošā skolā kopā ar saviem vienaudžiem. Diemžēl realitātē skolas nevar uzņemt īpašo vajadzību bērnus, jo nevar viņus nodrošināt ar nepieciešamo aprīkojumu un atbalstu.

Raidījumā “Ģimenes studija” uzklausa speciālistus, kā arī īpašo bērnu vecākus un arī tos, kuru bērnu mācīšanās process skolā šī iemesla dēļ apgrūtināts.

Iekļaujošā izglītība ir process ar mērķi nodrošināt, ka visiem izglītojamiem jebkurā vecumā ir pieejama jēgpilna izglītība kopienā.

Pirms 21 gada Latvijā sāka domāt par iekļaujošo izglītību. Šodien normatīvie dokumenti nosaka, ka skolām nav tiesību atteikties uzņemt bērnu ar īpašām vajadzībām skolā. Tomēr ne visas skolas aprīkojuma un personāla dēļ ir gatavas pieņemt īpašo vajadzību bērnus. Bieži vecāki izvēlas padoties un meklēt skolu, kur bērnu pieņems un sadzirdēs. Dažreiz pedagogi atzīst, ka ir situācijas, kurās iekļaušana ir gandrīz neiespējama.

Pieredze rāda, ka ne vienmēr, ne visus bērnus ir iespējams iekļaut izglītības sistēmā, to nosaka diagnoze un izglītības iestādes atbalsta iespējas. Svarīgi arī, cik vecāki ir gatavi sadarboties ar izglītības iestādi.

Vaivaru pamatskolas direktore Inese Kārkliņa pauž, ka situācija ir kā lapa ar divām pusēm – ja vecāks ir izteicis vēlēšanos, ka bērns mācīsies, skolai jābūt gatavai bērnu pieņemt. Finansiāli šī iespēja jānodrošina pašvaldībai, bet ne vienmēr pašvaldība ir gatava palīdzēt. Ja pašvaldība nevar palīdzēt, tad skolai jādomā, kā risināt situāciju. Vaivaru skolas pieredzē ir bērni, kuri vieni mācās atsevišķā klasē ar diviem skolotājiem.

Ne neredzīgs, ne nedzirdīgs, ne akls vai bērns ar vieglām garīgās attīstības problēmām nav ļoti nopietna problēma skolotājam, liecina Vaivaru skolas pieredze, bet lielākais izaicinājums ir bērns ar smagiem uzvedības traucējumiem, tad cieš gan skolotāji, gan citi bērni.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gribētu, lai klasēs ar iekļaujamo izglītojamo būtu skolotāja palīgs, bet tāda nav visās skolās. Asistentam, ja tāds bērnam nepieciešams, finanses piešķir no valsts, pedagoga palīgs ir skolas iekšējā izvēle un finanses. 2016. gadā IZM ar sadarbību partneriem no pašvaldībām un citām ministrijām sāka strādāt pie minimālā groza bērniem ar īpašām vajadzībām – mācību līdzekļi, atbalsts, speciālisti. Skola saņem finansējumu, ja licencējusi programmu.

Vecāku iesaistīšanās

Izglītības likumā noteikts, ka vecākiem jāinformē skola, ja bērnam ir īpašas vajadzības, bet ne vienmēr vecāki ir atklāti. Diemžēl, bet pirmajā klasē nākas nodarboties ar izmeklēšanu, jo mūsu sabiedrībā būt citādam bieži ir kauns.

Šādam bērnam katra diena ir zelta vērtībā, bet, iespējams, nākas divus gadus meklēt palīdzību un traucējumu iemeslus.

Ja situācija netiek risināta, cieš pārējie bērni, vecāki iebilst par tāda bērna klātbūtni klasē, jo tas apgrūtina skolēnu mācību darbu un dažreiz pat apdraud citus bērnus.

Vecākiem jāmāca bērni, kā reaģēt un rīkoties, ja klasē ir īpašo vajadzību bērns. Labi strādā pašvaldības piesaiste, veidojot darba grupas un strādājot ar ģimenēm, atgādinot par katra bērna vecāku tiesībām un pienākumiem.

“Mēs katrs esam atšķirīgs kaut kādā veidā,” saka Latvijas Universitātes asociētā profesore Dita Nimante, tāpēc jābūt vērīgiem un iejūtīgiem pret visiem sabiedrībā.

2 komentāri
Anonīms lietotājs 16990
Viens - ir vēlme mācīties kopā ar citiem. Cits ir - realitāte. Ja nav skolotāja asistenta, kurš nodarbojas ar šo bērnu, tad parasto bērnu klasē viņa attīstība ir ierobežota, jo skolotājs nevarēs vienlaikus veltīt uzmanību 29 citiem bērniem un vienam īpašam. Otrs - attīstības centros paralēli mācībām skolēni ar vidēji smagu garīgu atpalicību ir iespēja apgūt vienkāršas profesijas, ir tām nepieciešama materiālā bāze, kas nav parastā skolā. Treškārt, speciālo skolu pedagogiem ir speciālā izglītība, kurā iegūtās zināšanas var likt lietā ar vairākiem līdzīgas attīstības bērniem, parastā skolā šādu zināšanu skolotājam nav, bet jāstrādā " sadaloties 2 personībās, 2 vielās"?
Anonīms lietotājs 34272
Diemžēl tas ko Jūs rakstiet par “attīstības centriem” ir dabā neeksistējoša utopija. Reāli tādi nav pieejami. Realitāte nereti ģimenes kur aug bērnu ar īpašām vajadzībām vispār ir spiesti dzīvoties pa mājam nespējot atrast bērnam izglītības iestādi, ģimenes bez viena strādājoša vecāka slīkst nabadzībā. Latvijā nereti bieži vien izstumj bērnus pie vismazākās problēmas (pat ja bērnam ir IQ stipri virs vidēja). Ir jāliek galu šādai segregācijai.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti