Tā ir vieta, kur pietauvoties uz vairākām diennaktīm, tā atrodoties tur, kur vienuviet ir aizraujošs dabas rotaļlaukums mazajiem pasaules izzinātājiem, dažāda kalibra peldvietas (savulaik oficiāli pat atzītas par tīrākajām Baltijas jūras piekrastē), rāmāki un viļņojošāki laivu ceļi, pastaigu virzieni smilšu kāpās vai sūnu klātos mežos, ikvakara un ikrīta seansi ar neatkārtojamiem saulrietiem un saullēktiem, ko vērot, zvilnot šūpuļtīklos vai pie ugunskura.
Irbes ietekai līdzās krasta joslā ir labiekārtota atpūtas un telšu zona ar galdiem, soliem, mazmājiņām, ugunskura vietām: atliek izvēlēties savu piejūras adresi teltij vai mājiņai uz riteņiem un baudīt apkaimi bez steigas.
Savulaik Padomju armijas kara bāzes dēļ Irbes upe atradusies teritorijā, kurai daļēji bija liegta piekļuve. Iespējams, tas ļāvis upei sevī saglabāt mežonīgumu un neskartu ainavu, mūslaikos rāmi plūstot un lutinot ar putnu ārijām, dabas smaržu terapiju, zivju plunkšķiem, ūdru un bebru niršanas paraugdemonstrējumiem un ainavu, kas apbur savā kinematogrāfiskumā.
Gandrīz divu kilometru garumā pie savas ietekas jūrā Irbē stiepjas smilšu strēle, kas vietai piešķir prātu maldinošu sajūtu, savukārt no Baltijas jūras Irbes upi atdala vigu un kangaru kalni. Skati mazliet atgādina kaimiņu Kuršu kāpas ainavu. Neparasti ir tas, ka katru gadu un sezonu Irbes upes ietekas vieta izgūlusi un izskatās nedaudz savādāk: vienu gadu var pārbrist pāri upei, nokļūstot uz faktūrainās, gliemežvākiem un kaiju kliedzieniem nosētās smilšu strēles, bet citu gadu turp var nokļūt vien peldot vai airējotiets. Vēl jo lielāks iemesls atgriezties šeit vēl un vēl.
Zaļais padoms #1
Atstājiet atpūtas vietu tīrāku nekā pirms pašu ierašanās. Tas lai kalpo par paldies vietai, kura ļāva piedzīvot mieru un iedvesmu, vienlaikus nākamos atpūtniekus neizaicinot un neiedrošinot atstāt pēc sevis kādu lietu, kurai īstā vieta ir atkritumu kastē.
Mammas stāsts par ceļošanu kopā diviem maziem bērniem. Iedvesmojies!
