"Ģimenes studijā" bieži runā par mammām – par mammas lomu, par mammas pienākumiem, slodzi, spriedzi, dažādiem izaicinājumiem. Tēti šajās sarunās parādās, taču retāk. Bet, kad nesen pēc raidījuma kādai psihoterapeitei vaicājām, par ko, pēc viņas domām, raidījumā būtu svarīgi runāt un domāt ģimenes un vecāku kontekstā vairāk, viņa teica – pievērsieties jaunajiem vīriešiem, tiem vīriem un tētiem, kuri arī bieži nonāk viņas profesionālajā redzeslokā, jo sastopas ar grūtībām piepildīt visas viņiem uzliktās gaidas.
Ernests Pūliņš-Cinis uzskata, ka
brīvās domāšanas pasaule, kas ir demokrātiskajās valstīs, liek vīriešiem apjukt. Prasības no sevis, sabiedrības un partnerēm ir dažādas, katrs meklē savu individuālo ceļu.
Sociālo procesu pētniece no Latvijas Universitātes Ilze Mileiko akcentēja, ka arī agrāk nebija tā, ka tēvi tikai pelnīja." Iespējams, ka bija šī tendence vairāk, bet bija tēvi, kuri iesaistījās un rūpējās par bērniem. Nevar salīdzināt arī sieviešu pieredzi senatnē un mūsdienās. Pieaug virkne prasību pret sievietēm, un arī pieaug virkne prasību pret vīriešiem. Prasa, lai vīrieši vairāk iesaistās bērna audzināšanā un aprūpē. Ir mainījušies audzināšanas paņēmieni."
Rūpes par bērniem ir kopējas, nevar dalīt. Viss ir jādara kopā, uzskata trīs bērnu tētis Rolands Legzdiņš.
Divu bērnu tētis Pauls Kundziņš stāstīja, ka savā ģimenē pieturas pie vēdiskās filosofijas, ģimenē ir sievišķie un vīrišķie pienākumi, bet, neskatoties uz to, abi dara to, kas nepieciešams. Pienākumi – sieva rūpējas par bērniem – bērni, skola, tētis ved bērnus uz treniņiem, nodrošina ģimeni materiāli.
"Sievietes dažreiz jūtas mazāk nozīmīgas, jo "sēž" mājās, bet tas ir pilna laika darbs mammai. Arī vīrieši nonāk līdz nespējai ko veikt, tad mēs runājam par personības izmaiņām," uzsvēra Pūliņš-Cinis.
"Ja tēvam nav tiešu attiecību ar bērnu ģimenē, tad, izjūkot attiecībām ar bērna māti, tēvam nebūs attiecību ar bērnu. Lielākā skāde ir priekšstats par ideālo mammu, tas ir neiespējami. Mums ir arī ideālā tēva koncepts. Ja saprot, ka nav iespējams ideālais tēvs un māte, spiediens tiek noņemts," pauda Mileiko.
Tētis Rolands Legzdiņš uzskata, ka labāk dzīvot savu dzīvi, ne tērēt laiku sociālajos tīklos, kur notiek izrādīšanās.
"Sociālie tīkli kurbulē modernās pasaules narcistiskās lietas. Ir cilvēki, kuri uztver to par sabiedrības spiedienu.
Vēsturiski ir lielāka izpratne par to, kas ir laba mamma. Šobrīd šī ideja tiek pārveidota. Tēviem identitāte jāsāk veidot no nulles. Vīriešu psihiskā veselība ir sliktā stāvoklī visā pasaulē, pārmaiņas var notikt tikai vairākās paaudzēs. Vīriešu psihisko veselību visvairāk nosaka bērna emocionālā audzināšana," skaidroja Pūliņš-Cinis.
Mileiko uzsvēra, ka ģimenē lietas var atrisināt, vienkārši sarunājoties. Daudzās ģimenēs lielākā problēma ir nevis lomu sadalījums, bet prasme sarunāties.