Grāmatas, kas paliek bērna pagultē, iesaka trīs bērnu mamma

Viena no bērnam saistošas grāmatas signālpazīmēm ir tas, vai un cik ilgi tā atrodama viņa pagultē. Ja šo grāmatu bērna rokās var ieraudzīt vairāk nekā vienu reizi, turklāt pēc paša vēlmes, ir vērts noskaidrot, kas tajā ir tik magnētisks bērna acīm. Lūkojoties uz tālākminētajām grāmatām, atbilde ir emocionālais lādiņš, pētāmo elementu daudzums un savu vienaudžu piedzīvojumu spēks.

Emocijas: saprast nesaprotamo

Svarīga mūslaiku cilvēka prasme ir sakārtot savas emocijas. Katalāniešu izcelsmes autores un vienlaikus arī mākslas terapeites Annas Ļenasas grāmata “Krāsu mošķis” (Latvijas Mediji, 2020), kas pelnīti ir ierindojusies iniciatīvas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2020” ieteicamo grāmatu klāstā, ir labs palīglīdzeklis pirmsskolas vecuma bērniem emociju šķetināšanai. Krāsu mošķis mācās nošķirt prieku, skumjas, dusmas, bailes, mieru, iekrāsojot tās dienas notikumus noteiktā krāsā. Viegli uztveramās aplikācijas tehnikas ilustrācijas, kuras ir vienkāršas un rotaļīgas, precīzi ataino konkrētās emocijas telpu ar sīkiem elementiem un krāsu mošķa sejas izteiksmi. Pēc grāmatas izlasīšanas bērni ikdienā mēdz viens otram teikt, ka “tu esi krāsu mošķis, mazliet sapinies savās emocijās”, aicinot otram palīdzēt saprast paša emocionālo stāvokli. Šai grāmatai labi noderētu tikpat izteiksmīgs turpinājums par to, kā veidot attiecības vienam ar otru saprotot, ka otrs, piemēram, ir skumjš vai dusmīgs.

Jaunākā vecuma bērniem šai ziņā labs palīgs var būt poļu autores Evas Madejskas grāmatas “Brillītes” un “Karalis” (Pētergailis, 2019) par mazo meiteni Fraņu un viņas ikdienu ģimenē un rotaļu laukumā. Šie izdevumi ar bagātīgām ilustrācijām ir vērtīgs solis iekļaujošas sabiedrības veidošanā – atšķirīgo cienot, nevis noniecinot. Bez liekas didaktikas, bet ar izteiksmīgām, emocionālām situācijām un mazliet arī ar humoru grāmatas autore palīdz bērnam izprast attiecību veidošanu ar saviem vienaudžiem.

Meklējot īstos vārdus, kas būtu bērnu vecumam un izpratnei piemēroti, un paturot prātā dzīves skumjo pusi, kurā viens no lieliem vārdiem ir “nāve”, pārsteidzoši skaists un vērtīgs bija nēderlandiešu atklājums Mihaela de Koka un Kristīnes Ārtsenas grāmata “Kā vecmamma vislaik samazinājās?” (Pētergailis, 2017). Šis stāsts ir smalkjūtīgs apliecinājums tam, ka mīlestība ģimenē neizsīkst, bet tikai maina formu mirklī, kad kāds aiziet turp, no kurienes neatgriežas, bet kur noteikti gaida.

Daba: kaķa “lauka pētījums”

Asprātīgi rakstošā Agnese Vanaga, ko pazīstam jau no grāmatas “Plastmasas huligāni” un tās turpinājuma, kopā ar ilustratori Agati Lielpēteri radījušas lielisku grāmatu “Pagalma enciklopēdija” (Zvaigzne ABC, 2020). Tiesa, mūsuprāt, mazliet maldinošu nosaukumu. Ja ar mazāk zināmiem, enciklopēdiskiem faktiem teksts ir mēreni piepildīts, tad pagalms tomēr pārtop par vidi mums apkārt kopumā, jo stāsta par dzīvību līdzās: par vietējo “papagaili” pupuķi, par čūsku ar indes zobu, par mušu akrobātiskajām spējām, par bebra nirēja superprasmēm, par sikspārņa augšpēdus vērsto pasauli, par kurmja ēdienkarti, par zivju gārņa pašapziņu, par sliekas likteni, par vāveres virtuozitāti, par skudru darba organizāciju, par eža ģeogrāfiju, par brūnā lācīša pārvērtībām, par dēles depresīvo dzīvi, par bizbizmārītes atvasēm, par dzeņa lomu dabā un par gulbja mīlas dzīvi.

Oriģināla, smieklus raisoša (ar nosacījumu, ja lasa izteiksmīgi, kaķim piešķirot mazliet snobiska, garlaikota un pašpārliecināta pagalma iemītnieka balsi) un dabas noslēpumu plīvuru paveroša. Tā saucamā “dzīvā grāmata”, kur bērns var viegli atcerēties faktus, iedzīvinot tos caur aizraujošiem, īsiem piedzīvojumu stāstiem, līdzās oriģinālām ilustrācijām ar komiksa elementiem, ļaujot mācīties lasīt tiem, kas vēl paši neburto garākus tekstus.

Mākoņu zinātne dzejoļos

Poētiski sapņaini var mācīties arī dabas mācību, ja to dara ar asprātīgiem dzejnieka Jura Kronberga dzejas pantiem. Grāmata “Mākoņu grāmata” (Liels un mazs, 2010/2020), kuras pirmizdevums bija iznācis pirms vairākiem gadiem, bija kļuvusi par absolūtu retumu, un bibliotēkas plauktā gandrīz nekad nebija atrodams. Tagad grāmata ir piedzīvojusi vēl vienu metienu. Rotaļīgās Anetes Meleces ilustrācijas kopā ar dzejnieka Jura Kronberga nebēdnīgi nopietno pieeju mākoņu izpētei nevilšus liek biežāk paskatīties debesīs, pievēršot uzmanību mākoņu vaibstiem. Vai šodien tur augšā ir dinozaurmākoņi? Vai spirālmakaronu mākoņi? Vai kādi citi? Turklāt grāmatā ir arī viens enciklopēdisks atvērums, iepazīstinot ar zinātnē lietotajiem mākoņu veidu apzīmējumiem kā latviešu, tā latīņu valodā.

Pasaule: lielformāta lielie jautājumi

Tiem, kuri paši vēl nelasa, bet labprāt pēta, vērtīgs zemgultas papildinājums būs šis trio -  “Lielā tumsas grāmata”, “Lielā sniega un ledus grāmata” un “Lielā pazemes grāmata” (Pētergailis). Lielformāta izdevumi ar plašiem atvērumiem un saistošiem faktiem. Detalizētās ilustrācijas, kuras katram izdevumam veidojis cits mākslinieks, ir pilnas pētāmu situāciju, norišu, procesu. Ja lielā dēla gultas tuvumā ir klusums, visbiežāk viņu var atrast ar kādu no šīm trim grāmatām rokās. Turklāt tas nozīmē, ka pēc kāda brīža būs jau jāatbild uz kādu jautājumu, uz kuru atbilde var nebūt pieejama ne tikai vecākam, bet pat zinātniekiem.

Ģeogrāfija: no Liepājas līdz Marokai

Lai arī bērna iztēle nereti ir daudz košāka un nenogurušāka no ikdienas par pieaugušo skatpunktiem, labs rūdījums izteiksmīgam domu formulējumam ir Andras Manfeldes pilsētu pasakas. Trīs grāmatas, kurās rakstniece literārās oriģinālpasakās emocionāli piesātināti atdzīvina Liepāju “Kurš no mums lidos” (Dienas Grāmata, 2017), Ventspili “Vēja Vīrs un mēs” (Latvijas Mediji, 2018) un Kuldīgu “Ceriņslotas zīmējumi” (Latvijas Mediji, 2019), aizrauj arī pirmsskolas bērnus piedzīvojumu stāstos ar aizkustinošām emocionālām ainām. Ja grāmatas galvenais varonis ir mazs bērns, tas jau ir liels uzticamības un piesaistes priekšnosacījums mazajam lasītājam/klausītājam. Ja grāmatā var atpazīt kādus paša redzētus elementus, piemēram, Liepājas slaveno izgriežamo tiltu, kas pasakā pārtop Tilta putnā, stāsta notikumi ievelk vēl dziļāk. Un ja emocionālās nokrāsas ir bagātīgas, tas notur uzmanību līdz pat pasakas izskaņai un pat pēc tam (jo, piemēram, krāsainos stikla lausku gabaliņus, kas pasakā bija kā portāls uz citu realitāti, bērni pamanās ieraudzīt pat ledenē uz kociņa).

Andras Manfeldes valodas lokanums un poētiskums negaidītās vietās ir baudāms arī vecākiem, ļaujot palūkoties uz pasauli bērna acīm, bet bērniem ļaudams drosmīgāk raksturot paša ieraudzīto pasauli. Tā, piemēram, prasot, kādu suni pie jūras tu redzēji, bērns atbildēja tā: “Suns bija kafijas putu krāsiņā, bet aste tam bija kā speķa pīrādziņš aizlocījies.”

Kad Latvija apceļota, divi ārēji citām grāmatām līdzi izdevumi “Pasaules atlants bērniem” (Pētergailis)  un “Dzīvnieku atlants bērniem” (Pētergailis) ar vienu mazu elementu šīs grāmatas ir padarījuši par saistošākām par savām līdziniecēm. Ja atlokāmo lodziņu grāmatas jaunākā vecuma bērniem ir mazs magnēts, tad šie abi atlanti gājuši soli tālāk: lielformāta izlokāmās kartēs iekšā ir ielīmētas vairāk nekā 10 minigrāmatiņas katrā par dažādām tēmām. Grāmatas grāmatā, kur noderīgs palīgs ir arī lupa grāmatas lasīšanas procesa aizrautības pakāpes palielināšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti