Rokraksta veidošanās
Apmēram astoņu, deviņu gadu vecumā bērnam veidojas savs rokraksts, rakstīt bērnu visaktīvāk vajadzētu mācīt četru līdz septiņu gadu vecumā atkarībā no bērna spējām, norāda grafoloģe, neiropsiholoģe Anita Millere. Ap 18 līdz 20 gadiem rokraksts jau ir stabils.
Rokraksta veidošanos ietekmē daudzi faktori, sākot ar sociālo vidi, tie ir vecāki, uzskati, intereses, vēlmes, noskaņojums, arī veselība.
"Rokrakstu veido vidēji 56 muskuļi, un šo muskuļu darbība atspoguļosies mūsu rokrakstā, cik tas ir glīts, neglīts, salasāms vai nesalasāms," norāda Anita Millere. Rakstīšana nav apzināts process, smadzeņu darbības principi ietekmē mūsu rokrakstu.
Rīgas Valda Zālīša sākumskolas skolotāja Marta Radziņa piekrīt, ka tieši skola un pirmsskola ietekmē skolēnu rokrakstu – vai galds un krēsls ir atbilstošā augstumā, vai regulāri tiek trenēta muskulatūra, kas vajadzīga rokraksta veidošanai, tāpat arī rokraksta nostiprināšanai atvēlētais laiks.
"Pēc pirmās klases kaut ko ietekmēt vai mainīt ir ļoti grūti," atzīst Marta Radziņa.
Viņa arī norāda, ka jebkāda pirkstu sīkās motorikas trenēšana ir ārkārtīgi nozīmīga, tāpat spēja saskaņot roku darbību ar apzinātību.
Glītrakstīšana un kaligrāfija
Kaligrāfe, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izglītības programmu kuratore Dārta Dīriņa atzīst, ka savā praksē nodala kaligrāfiju no glītrakstīšanas, kaligrāfija ir konkrēta stila kopēšana, glītrakstīšana attīsta bērna paša rakstīšanas manieri. Kaligrāfija ir burta anatomijas vispareizākā izpausme. Tajā pašā laikā viņa vērtē, ka glītrakstīšanā vajadzētu ieviest kaligrāfijas principus, tad burti izskatītos simpātiskāki un nākotnē rokraksts attīstīsies vizuāli pievilcīgs.
“Vispirms tiekam skaidrībā ar frāzi – kas ir skaists rokraksts? Glīts rokraksts grafoloģijas izpratnē nozīmē – salasāms rokraksts,” uzsver Anita Millere. Pie glītrakstīšanas piestrādā pirmsskolā. Ne tikai skola izkopj rokrakstu, vecākiem jārāda piemērs, kā veidojas glītais rokraksts. Burti mums ir ļoti labi, un rakstīšanas tehnikas ir labas. “Nenosodīsim bērnus, bet padomāsim, kur paši pieļaujam kļūdu,” pauž Millere.
Jābūt definējumam, kas ir glīti. Kaligrāfijā burti reizēm mēdz būt vizuāli skaisti, bet grūti salasāmi, uzsver Marta Radziņa.
Viens no svarīgākajiem aspektiem, ko vērtē pie rakstīšanas, ir – salasāmi, vēl lieto aspektu – tīri. Svarīgi ir jēga – vai var salasīt, vai patīkams uzrakstītais teksts. Bieži glītā rakstīšana pārtop par soda mēru. Pirmajā klasē bērni skaidri definē, ka glīts rokraksts ir, ja burti skaisti satiekas, var izlasīt, burti nav saspiesti. Bērni definē cilvēkam vispār saprotamus glītuma jēdzienus. Glītrakstīšanas skolās nav, bet skolotāji pirmajā klasē vismaz vienu stundu nedēļā izmanto rokraksta tēmai. Svarīgi bērnu nesteidzināt, ļaut procesam notikt lēni un mierīgi, pauž Marta Radziņa.
Ieradumi un rokraksts
Anita Millere norāda, ka rokraksts norāda uz cilvēka emocionālo stabilitāti. Ja burti “lēkā”, ja cilvēka rokraksts ļoti mainās, tas liecina par emociju nestabilitāti.
Sākumskolas skolotāji bērna rokrakstā var redzēt, ka bērnam ir kādas problēmas. Ir labi, ja ir sadarbība starp skolotāju un vecākiem.
Rakstīšana ar roku attīsta mūsu komunikācijas prasmes, prasmi uzstāties, izteikties, loģisko spriestspēju, stratēģisko domāšanu, arī kritisko domāšanu. Mēs to pamazām zaudējam, jo vairs tik daudz nerakstām ar roku.
Digitālais laikmets sabojā rokrakstu, jo roku muskulatūra kļūst vājāka, pauž Anita Millere.
Tehnoloģijas ir labas, tikai nevajag aizmirst rakstīšanu ar roku.
Nepieciešams bērnam pamatot, kāpēc ir svarīgi arī rakstīt ar roku. Tehnoloģijas arī palīdz ekrānā attēlot savu rokrakstu, rakstot ar digitālo pildspalvu uz planšetes, nezaudējot rokas pieskārienu rakstīšanā, darbu skolā raksturo Marta Radziņa.
