Tie vecāki, kuri, dzīvojot ārpus Latvijas, dara visu iespējamo, lai bērns nezaudētu latviešu valodu, ne tikai palīdz bērnam saglabāt saikni ar savu senču zemi, tās kultūru un vēsturi, bet arī paver ceļu uz labāku citu valodas apguvi. "Valodniecībā ir sen pierādīta aksioma – labākais ceļš uz svešvalodu ir kārtīgi apgūt savu mātes valodu.
Vācu valodu bērns var iemācīties no astoņdesmit miljoniem vāciešu, nevis no savas latviešu mammas, kura runā sliktā vācu valodā. Viņas pienākums ir savam bērnam iemācīt latviešu valodu, to neviens cits viņas vietā nevarēs izdarīt!" saka folklorists Austris Grasis.
Šo principu par pamatu ņēmuši Luksemburgas latviešu skolas vecāki un bērni, izvēloties valodu un kultūru stiprināt, meklējot atbalstu kopējā darbā. Reizi nedēļā bērni pulcējas skoliņā, lai runātu un dziedātu latviski, izzinātu latviešu folkloru, lasītu pasakas, dejotu, zīmētu, svinētu svētkus. “Bērnu vecuma robeža skolā ir plūstoša. Vecākie bērni skoliņā ir desmitgadnieki. Pašlaik domājam, kā skoliņai piesaistīt pusaudžus. Tas ir mūsu jaunākais projekts. Braukšu uz Īriju iepazīties ar viņu pieredzi pusaudžu ieinteresēšanā latviešu valodas un kultūras mācībām, “ par skolas dzīvi stāsta “Stropa” latviešu valodas skolotāja Gita Krastiņa.
“Luksemburgā ir apmēram 400 latviešu. Diasporā ir jauni cilvēki, pēdējos gados ieceļojuši. Šie cilvēki ir ieinteresēti latvietību saglabāt. Cits jautājums, cik viņiem tam ir spēka, laika un izturības. Bērni mācās skolā, tur ir liela slodze, tad vēl dažādi pulciņi, garais ceļš uz skolu un mājās.
Ir saprotami, ka mājās bērns negrib runāt latviski, tam ir jāpieliek lielas pūles, labāk runāt valodā, kurā bērns runā lielāko dienas daļu skolā.”
Luksemburgā trīs ir oficiālas valodas – luksemburdziešu, franču un vācu, tad ir vēl angļu, daudzi mācās portugāļu un spāņu valodu. Izvēles priekšmetos vidusskolā ir arī latīņu valoda. Luksemburgā ir Eiropas skola, kur mācās arī latviešu valodu. Sākumskolā, vidusskolā, pirmsskolā tā ir viena stunda dienā. Pārējo dienu viņi mācās citās valodās. Tik lielā valodu klāstā ir viegli apjukt.
Kā lielāko problēmu latviešu valodas apguvē Gita Krastiņa redz bērnu latviešu valodas vārdu krājuma noplicināšanu:
“Vārdu krājuma papildināšana ir liela valodas apguves problēma. Vārdu krājums zūd, tad bērni integrē citu valodu vārdus latviešu valodā, jo visi bērni zina vairākas valodas.”
Gita Krastiņa saka, ka pusaudžu piesaistīšana skoliņai ir liels izaicinājums, darbs ir sākts, bijuši arī pirmie pozitīvie aizsākumi darbā ar pusaudžiem. “Jau otro gadu Luksemburgā notika nometne “Kalve”, tā tika organizēta jauniešiem no 12 gadu vecuma. Pērn bija ļoti labas atsauksmes par šo nometni. Tajā īpaši domāts par pusaudžiem, nometnē izmantoja tehnoloģijas un jauniešus interesējošas tēmas - mūziku, spēles, video un citas. "Šajā nometnē daudz domāja, lai tehnoloģiju lietošanu ievirzītu kādā jēgpilnā gultnē – bija žurnālistikas nodarbības, tur iesaistījās vecāki, stāstot par savu tulkotāju profesiju.”
Skolas pedagogi materiālus darbam ar divvalodīgiem bērniem saņem dažādos semināros. Gita Krastiņa uzsver, ka
“mums ir ļoti svarīgs Latvijas atbalsts, ir svarīgi, ka mūsu darbu novērtē ne tikai skoliņas bērni un vecāki, bet arī Latvijas iedzīvotāji. Dažkārt jau domā, ka mums tur viss skaisti un rožaini. Tā nav vienmēr, atbalsts mums noder.”
