Palielinās dzemdētāju vecums
Latvijā pirmais bērns sievietei piedzimst vidēji 28 gadu vecumā, tas ir daudz vēlāk, nekā tas bija senāk. Tas tāpēc, ka sieviete nostiprina karjeru, materiālo stāvokli, pauž ginekoloģe reproduktoloģe Zane Vītiņa. Skandināvu valstīs pirmo bērnu sievietes dzemdē vēl lielākā vecumā, nekā tas ir Latvijā.
Ginekologs un reproduktologs Egīls Gasiņš, komentējot sievietes vecumu pirmā bērna dzemdēšanā, papildina, ka sievietes kļūst izglītotākas un pasaule ir pieejamāka. Šis ir moments, kad izmainās instinktīvais - izziņas iespējas sievietei traucē pieņemt lēmumu, izziņa liek atrast bērna tēvu tādu, kādu vēlas. Tad bērna dzimšanas process ievelkas, tad uz konsultāciju ierodas aptuveni 40 gadu vecumā, skaidro ārsts.
Ir zināms, ka pēc 35 gadu vecuma - līdz 40 gadu vecumam - sievietei olšūnu kvalitāte krītas, pēc 43 gadu sasniegšanas grūtniecība ar savu olšūnu iestājas reti, skaidro Zane Vītiņa.
Sievietei vajadzētu padomāt, kā konstruēt savu dzīvi. Mēs saprotam, kā veidot karjeras kāpnes, bet ne fizioloģiju. Ārsts Gasiņš raksturo situāciju ar piemēru - sieviete ir skaista, izskatās jauna, ar sievieti viss ir kārtībā, bet vai ir fizioloģiskās spējas, dažas analīzes rāda, ka nav nekāda resursa.
Viens no neatbildamiem jautājumiem ir – kādi tad ir mūsu dzīves mērķi. Deviņdesmitajos gados bija grūti iedomāties, kāda būs nākotne, bet tad bērns kā dzīves mērķis bija pašsaprotams. Dzimstības apjoms mazinās visā pasaulē – arī Indijā un Ķīnā. Iespējams, notiek pasaules pašregulēšanās, domā ārsts psihoterapeits Jānis Vītiņš.
Medicīniskās apaugļošanas iespējas
Ja ir vēlēšanās būt par vecākiem, to ir iespēja piepildīt gan adoptējot, gan klīnikā. Psihoterapeits Jānis Vītiņš akcentē, ka centrālais faktors pārim, kuriem nav bērnu, ir traucēts paštēls un mazvērtības sajūta.
Dažkārt nespēja tikt pie bērna nav reproduktīvās sistēmas vaina, bet psihe. Bērna adoptēšana var to pozitīvi ietekmēt.
Nespēja tikt pie bērna ietekmē cilvēka psihi. Tad jādomā, kā pieņemt ideju iet uz auglības klīnikām vai adoptēt – izklausās viegli atbildami jautājumi, bet te nav līdzīgas atbildes, skaidro ārsts Vītiņš.
Pirms medicīniskās apaugļošanas svarīga ir saruna ar sievieti, kura, īpaši, ja lielākā vecumā domā par bērnu. Ārsta mērķis nav dabūt grūtniecību un nelaimi ģimenē. Svarīga, lai mamma piecgadniekam spēj paskriet līdzi, vai arī – vai apkārtējie nesauks viņu par vecmāmiņu, ne mammu.
Skandināviem 50 gadi ir noteiktais vecums, kad palīdz tikt pie bērna. Latvijā nepalīdz sievietēm vēlāk par 55 gadiem.
Protams, sievietes veselības stāvoklis ir būtisks. Šobrīd ir iespēja pretoties olšūnu reproduktīvajam izsīkumam. Priekšlaicīgs izsīkums ir tad, ja menopauze sākas ap 40, olšūnas izsīkst 5 gadus pirms menopauzes.
Ir iespējams savu ģenētisko materiālu iesaldēt. Tas nav nepieejami dārgi, izmaksas ir pieejamas sievietei ar vidējiem ienākumiem, pauž speciālisti.
Ja jaunībā nav atrasts atbilstošs partneris, ar ko kopā vēlas bērnus, tad speciālisti iesaka meklēt iespēju pie auglības speciālistiem vai atrast ārstu psihoterapeitu, lai saprastu, kāpēc jaunai sievietei neveidojas attiecības.
Fiziski ir šis jautājums risināms, bet jāsāk ar emocionālo risinājumu meklēšanu.
Sievietēm iesaka pārbaudīt Anti-Millera hormonu, tas ir patiesais rādītājs, lai noteiktu, cik lielas ir sievietes iespējas pašai ar savu olšūnu dzemdēt bērnu. Anti-Millera hormoni ar gadiem samazinās.
Ja sieviete smēķē, ir ar lieko svaru, tad ir olšūnu izsīkuma risks. Ķermeņu masas indeksa sakārtošana automātiski sakārto hormonu līmeni.
