“Ja no visas sirds virzi dzimtu, lai veidotu attiecības, ir svarīgi turēt to kursu un nebaidīties. Pēc gadiem tev pienāks klāt un pateikts paldies,” pārliecināts Andris.
Kopā sanākšana svētku reizēs ir tradīcija, kas nāk no Andra ģimenes. Viņš spilgti atceras ģimenes sanākšanas pie vecvecākiem Pāvilostā, sagaidot Jauno gadu. Protams, tas nav viegli un gan jau ne visiem vienmēr ir gribējies braukt satikties, bet svarīgi ir uzturēt ģimeniskumu.
“Pirmais ir zināt lielo virsuzdevumu - veidot dzimtu, nevis notikumu, bet dzimtu. Lai izveidotu dzimtu, kādam vajadzēs uzņemties atbildību, kur ejam,” norāda Andris.
Bet, arī virzoties uz šo mērķi, ir jābūt elastīgiem, tā, lai bērniem būtu interesanti arī būt kopā ar vecākiem. Viņš min, ka abiem ar sievu patīk vasaras pavadīt Ziemupē, un, lai arī bērniem gribētos tur būt kopā, padomājuši par dažādām izklaidēm pašiem, arī kopā ar draugiem.
Bērni novērtē kopā būšanu ģimenē.
Gunita saka, ka tas, ka bērni uzticas vecākiem un grib ar viņiem arī tagad pusaudžu vecumā pavadīt laiku kopā, prasījis daudz darba.
“Citreiz ir jāmāk pastāvēt klusu un radīt drošu vidi, lai jaunieši var izteikties. Jā, pateiks nepareizi, varbūt parupjāk, ne tik precīziem vārdiem, bet citādi jau viņi iemācās manā klātbūtnē neteikt. Viņi iemācās teikt to, ko mamma grib.
Man ir bijušas lielas pārdomās, vai es esmu droša vide, kaut vai savam vīram,” atklāj Gunita.
Viņa atzīst, ka ir svarīgi, lai ģimenes locekļi var izteikt lielākās bailes un trakākos sapņus, tāpēc vaktē sevi, lai spētu uzklausīt un nenolasītu kārtējo lekciju, lai sadzirdētu, kas ir sirdī. Tas palīdzējis būs atklātākiem un pašai saprast, cik viņi ir dziļi.
Māja kā telpa attiecību veidošanai
Lankas dzīvo lielā mājā, taču atzīst, ka uz to nav tiekušies un tas nav bijis mērķis. Bet Andris saka, ka bieži pie viņiem brauc cilvēki, ir iespējas veidot attiecības un attiecībām ir vajadzīga telpa. Tajā pašā laikā viņš bilst, ka ne jau telpu plašums ir svarīgākais.
“Ja sagatavo savu attieksmi, ka man būs telpa otram, pat ja fiziski esam vienistabas dzīvoklī, tad viss notiek. Cilvēki to jūt. Var gadīties, ka otram nav telpas milzīgā mājā. Tas ir traģiski,” norāda Gunita.
Katrai lietai ir sava funkcija, vērtē Gunita un Andris. Arī mājai. “Mēs redzējām, ka tas mums dod iespēju vieglāk pateikt jā, uzņemot ciemiņus, viņi var palikt pa nakti. Tas dod iespēju bērniem trenēties māju uzturēt. Tas dod iespēju uzņemt vairāk cilvēku.”
Lanku mājā nav nekas neparasts svētkus svinēt arī kopā ar kolēģiem. Gunita novērojusi, ka cilvēki daudz vairāk atveras sirsnīgām sarunām tieši mājas vidē, ne pasākumā, kas notiek īrētās telpās.
Gunita stāsta, ka Ziemassvētkos kopā sanāk paši un paplašinātā ģimene, arī Jaunajā gadā ir līdzīgi. Vienmēr ir daudz dažādu ēdienu versiju, bet pēdējā laikā kļuvuši gudrāki un arī mēdz gatavot mazāk.
Te lieti noder Gunitas padoms par apdomīgiem tēriņiem. Arī Lanku ģimene to apguvusi pakāpeniski un neslēpj, ka kādreiz iepirkušies nepārdomāti. Viņi uzklausījuši kādas citas ģimenes ieteikumu vispirms apēst to, kas mājās ir un uz veikalu doties ar sarakstiņu, padomājot, ko ēdīsi visu nedēļu. Sākumā Gunitai šķitis neiespējami sastādīt ēdienkarti savai ģimenei visai nedēļai, bet, izrādās, tas ir iespējams, un ietaupījums ir pārsteidzošs. Tagad viņi ar pārliecību māca saviem bērniem un stāsta citiem, ka ir nauda tērēšanai, ir krāšanai, ir došanai citiem.
Bet, runājot par svētkiem, Gunita bilst, ka būtiski atcerēties, lai būtu padomāts par bērniem. Pagājušā gadā bijis boulings virtuvē, neatņemama tradīcija ir loterija, kas sagādā prieku lieliem un maziem.
