Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par ģimenei draudzīgu pilsētvidi - kādai jābūt pilsētai, lai bērns, vecāki un vecvecāki tajā justos labi.
Drošība ir svarīga, tai jābūt nodrošinātai visām grupām. Šobrīd Rīgā visvairāk domā par autobraucējiem. Ģimenēm draudzīga pilsēta ir droša pilsēta, bet Rīgā gājēji un riteņbraucēji nejūtas droši.
Mamma uzskata, ka Rīgā nav pārdomāta velostruktūra – gājēji un autobraucēji nezina, kā uzvesties, jo katrā ielas posmā ir citi noteikumi. Pārvadāt bērnu ar velosipēdu nav droši.
Pilsētai jābūt arī ērtai, tad drošība nāktu pati par sevi, jo ērti nozīmē skaidrus drošības noteikumus un to, ka infrastruktūra organizēta tā, lai gājējs būtu galvenais.
Šobrīd Rīgas ielās gājējs nav galvenais.Tērē līdzekļus un resursus, bet nav tam rezultātu.
“Pilsētas lietošanas paradumi mainās sezonās. Cilvēki pierod pie kādiem paradumiem. Visā pasaulē ir izplatīts pieņēmums, ka piepilsētā ir drošāk un labāk bērniem. Taču izrādās, ka pilsētu centru bērni ir gatavāki dzīvei, nekā piepilsētas bērni,” skaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārstāve Sandra Treija.
Dažādie stimuli, ar kuriem pilsētā jāsaskaras bērniem, veido bērnu.
Laba pilsētvide nav iegribas, bet izdzīvošanas jautājums.
"Rīga nav draudzīga ģimenēm. Tukšas ēkas centrā, iedzīvotāju skaita samazināšanās liecina, ka ir nopietni jādomā par Rīgas pilsētvides uzlabošanu, lai tā būtu ģimenēm draudzīgāka, "skaidro Otto Ozols.
Jaunajā filmā “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” ir rādīta ideāla, bet diemžēl neeksistējoša vide Maskačkā. Filma ir stāsts par to, ka bērnu iniciatīva maina situāciju.
Šai filmai mūsdienās var vilkt paralēles ar situāciju reālajā Rīgā – centrs ir skaļš, ātrs un bezpersonisks, bet Maskačka ir drošāka, tur bērni var spēlēties uz ielas. Filmas varone Mimī grib, lai bērnība ir bērnība, lai bērni var spēlēties pagalmā, lai bērns ir mazs bērns, nevis seko centra pieaugušo noteikumiem.
“Labs piemērs ir Kopenhāgenā, kur visas grupas draudzīgi sadzīvo, bet Rīgā galvenais ir autobraucējs. Situāciju uzlabotu auto ātruma samazināšana, tad daudzi autobraucēji izmantotu sabiedrisko transportu, velosipēdu vai pārvietotos kājām,” pauž Līga Gaisa.
“Sākotnēji nav jāpieņem lieli lēmumi, pietiek ar nelieliem, lai sāktos pārmaiņas.”
Piemēram, Cēsīs tiek veidots satiksmes mierināšanas plāns, lai uzlabotu dažādu grupu savstarpējo saskari pilsētas ielās, Ventspilī veic iedzīvotāju aptaujas par nepieciešamām izmaiņām, Rīgā daudz veic dažādu pilsētas vietu aktīvās grupas..
Jo pilsēta ir draudzīgāka dzīvošanai, jo vairāk uzlabojas ekonomiskā situācija. Cilvēki kļūst par velobraucējiem ērtības labad, domājot par ērtu un labu dzīvi, bet mainīt paradumus ir grūti. Rīgā ar auto pārvietojas 25%, bet visa pilsētvide atdota autobraucējiem.
