"Kad piedzima pirmais bērns, viss bija tikai ap viņiem - mana vīra vecākiem. Tas bija viņu pirmais mazdēls, un viņi bija (pilnīgi pamatoti) ļoti priecīgi. Bet pirmajās dārgajās dienās viss bija patiešām tikai ap viņiem un viņu iepazīšanos ar mazbērnu.
Viņi neiedomājās par manām vajadzībām, mana vīra vai pat bērna vajadzībām.
Es nezināju, ko sagaidīt, un neko neteicu, bet šoreiz mums jāiemācās situāciju kontrolēt."
Psihoterapeits un ģimenes konsultants Kristofers Mills strādā Lielbritānijas valsts veselības dienestā. Viņš stāsta “Lsm.lv”: "Ir svarīgi, ka vecāki un pārējie ģimenes locekļi zina, kas ir boss, neaizmirstot par labestību, kas ir ļoti svarīga šādās situācijās. Tu esi atbildīgs par savu ģimeni un māju. Ja ir kādas šaubas, tad gadījums, kad ģimenē piedzimst bērns, ir ideāls laiks, lai tas būtu skaidrs visiem.”
Būt godīgam nozīmē saprast, ka vecvecāki lepojas par mazbērnu, un viņi, protams, ir ieinteresēti iesaistīties bērna audzināšanā. Ir svarīgi no sākuma iemācīties teikt "nē" stingri, bet pozitīvi. Piemēram: "Mēs labprāt jūs redzētu, bet šobrīd esam nedaudz noguruši. Kā būtu ceturtdien ap pusdienas laiku? Tas būtu ideāls laiks." Dodat viņiem signālu, ka vēlaties viņus redzēt, bet jums izdevīgā laikā, nevis tikai tad, kad tas ir izdevīgi viņiem.
Bet es prasu, vai “vecākiem nevajadzētu rūpēties galvenokārt par sevi, īpaši šādā delikātā un bieži vien pārsteidzošā laikā, kāds ir bērna piedzimšana?" Kristofers piekrīt, ka ir svarīgi rūpēties par sevi. Ja nerūpējas par sevi, nevar rūpēties par savu bērnu. Ģimenei un vīra ģimenei tas būtu jāzina, jo arī vīra vecāki ir piedzīvojuši bērna ienākšanu ģimenē.
Viens no veidiem, kā rūpēties par sevi, ir konstruktīvi izmantot vecāku palīdzību, kad tas ir nepieciešams, neļaujot viņiem pārņemt situācijas kontroli un vadību.
Piemēram teikt: “Es esmu ar mieru, ka jūs nākat ciemoties šodien, bet vai jūs varat man palīdzēt ar šo te? Tas man daudz palīdzētu."
Tātad, kādi ir galvenie padomi, lai to paveiktu, neradot šaubas vai sliktu sajūtu, it īpaši, ja jūs esat ļoti noguruši un mēģināt pielāgoties jaunai dzīvei? Ideālā gadījumā ar partneri vajag pārrunāt situāciju pirms bērna ierašanās, apspriežot, kā radīt vienotu ģimenisku nostāju.
Ieteicams saprast vecāku talantus, labās īpašības un viņu palīdzības nepieciešamību, neļaujot viņiem jūsu ģimenē dominēt un uzņemties iniciatīvu. Atceraties, ka bērna audzināšanas laiks ir pateicīgs, lai izpētītu, kā kopīgi audzināt savu bērnu un domāt par savas ģimenes labklājību. Šī vienotā nostāja jums palīdzēs nākotnē.
Esiet stingri, bet laipni ar vecākiem!
Daži praktiski ieteikumi, kā runāt ar vecākiem:
Ja vecvecāki, piemēram, grib turēt bērnu, līdz viņš aizmieg, vai darīt ko tamlīdzīgu, kas atšķiras no jūsu ikdienas rutīnas, dažreiz varat to atļaut. Par dažām lietām nav vērts strīdēties. Var teikt: “Paldies par rūpēm! “ vai “Paldies, ka tu man iemāci citu veidu, kā bērnu nomierināt”.
Parasti ģimene vēlas palīdzēt, viņi zina, ka jums nepieciešama palīdzība. Var izvairīties no “palīdzības”, kas padara dzīvi grūtāku, ja jūs sarunājaties. Neviens nevar nolasīt jūsu domas. Izdomājiet kādus uzdevumus, ko viņi varētu izdarīt. Dodiet darbus, kuriem paši nevarat atrast laiku, piemēram - pārtikas iegāde, vakariņu sagatavošana, degvielas uzpildi automašīnā un ko citu.
Ilgstoša ciemošanās ir lieliska, ja jūs labi saprotaties ar ģimenes locekļiem un ja viņi ir loti izpalīdzīgi. Tomēr tas var būt nogurdinoši, ja viņi nepalīdz vai ja viņiem vajag jūsu uzmanību. Kad ģimenes locekļi stāsta par saviem plāniem attiecībā uz ciemošanos jūsu ģimenē, pasakiet, ka jums ir citi plāni. Labi, ja to vecākiem pasaka dēls vai meita. Uzklausot to no vedeklas vai znota, viņi domās, ka mēģināt viņus turēt tālāk no bērna. Vīrs/sieva labāk pazīst savus vecākus. Viņš/viņa kopā ar vecākiem dzīvoja lielāko daļu savas dzīves. Uzstājiet, lai viņš/viņa runā ar vecākiem par apciemojuma ilgumu un konkrētiem laikiem.
