Biedrības “Tēvi” vadītāja Elīna Kļaviņa, raksturojot jauno mammu kaunināšanu, pauž, ka jaunie vecāki saņem dažādas, bieži klaji pretrunīgas norādes, kā audzināt bērnu. Nosodījums un pretrunas rada apjukumu un sajūtu, ka mamma nav pietiekami laba.
Virspusēji kaunināšana ir nosodījums par dažādām audzināšanas jomām. Sajūta, ka vecāki nedrīkst darīt atšķirīgi, tas ir ļoti bīstami – atšķirības kļūst par problēmu, pauž publiciste Agra Lieģe-Doležko.
Mammas kaunina draudzenes, radi, arī ārsti, pat nepazīstami cilvēki un interneta komentētāji.
Prasības pret jaunajiem vecākiem ir ļoti augstas, atbalsta loks vecākiem nav liels, bet brīdī, kad kāds izsaka komentāru par to, kā audzini savu bērnu, tas ir ietekmējošs, īpaši pirmajā bērna audzināšanas gadā. Ja mamma dzīvo kopienā, kur saņem daudz nosodījumu, tas var atsaukties uz mammas emocionālo veselību un vēlāk arī uz bērnu, akcentē Kļaviņa.
Kauninātāji lielākajā vairumā gadījumu domājuši tikai labu – palīdzēt, nodot savu labo pieredzi un citu labu iemelu dēļ, mazāk ir to, kas kaunina noniecinot.
Kaunināšana nav tikai Latvijas fenomens, raidījumā ar pieredzi dalās mamma Laura.
Mamma Džeina uzskata, ka mammas kaunināšana ir tikai emocijas mammas galvā, “vienmēr nav tik traki, kā pašai liekas. Garāmejošas tantes viedoklim ir nulle nozīmes. Viss ir par attieksmi.” Džeina aicina mammas nebūt cietējām un mainīt savu attieksmi. “Neviens cits tavā vietā par tavu prāta stāvokli un emocionālo higiēnu nedomās”. Sabiedrībā neprot novilkt savas un citu robežas. Dzīve ir pārāk īsa, tā nav jātērē sliktās emocijās.
