Latvijas Radio raidījums "Ģimenes studija" dodas iepazīsties ar Mašu, viņas vīru Eduardu un mazo Soņu, lai atklātu noslēpumu par franču vecmāmiņu un pirmssvētku noskaņas pagatavotu aromātisko namandier jeb mandeļu kūku.
„Latvijā bieži saskāros ar to, ka bērniem kaut ko aizliedz, bet tur kultūrā ir pierasts, ka svētdienas rītus ģimene pavada kopā - aiziet uz tirdziņu, kopā gatavo ēst, bērni paši taisa saldumus. Šī tradīcija likās interesanta un tuva sirdij. Man likās, ka būtu forši arī Latvijā kaut ko tādu iedibināt, jo grāmatas apakšvirsraksts ir pavārgrāmata vecāku un bērnu kopābūšanai,” atklāj Maša.
Kopā ar vīru Eduardu viņa piecus gadus dzīvojusi Briselē, kurp viņu aizvedis darbs. Beļģijā un arī Parīzē pie draugiem pieredzētais devis impulsu nesen radītajai grāmatai.
„Sapratu, ka var arī būt citāda attieksme pret ģimenes dzīvi, ikdienu, bērnu interesi par pieaugušo nodarbēm,” stāsta Maša.
Grāmatu viņa veidojusi ar mērķi, lai ģimene pavadītu vairāk laika kvalitatīvi kopā un lai šis kopā pavadītais laiks būtu gan vecākiem, gan bērniem vērtīgs.
Grāmatā ir apkopotas 15 franču virtuves receptes, kuras Maša aizguvusi no draugiem, pati arī tās izmēģinājusi. Tāpat tās pirms publicēšanas izmēģinājušas vairākas ģimenes. Maša stāsta, ka visas receptes ir salīdzinoši vienkāršas un tās ir piemērotas bērniem no trīs gadu vecuma. Bērniem, kuriem ir interese un kuri pēc tam ar lepnumu savu ģimeni uzcienās ar to, kas viņiem sanācis.
„Grāmatā visas receptes ir ilustrētas un bērni var sekot norādēm soli pa solim, skatoties ilustrācijas,” skaidro Maša.
Un ēdiena pagatavošanā svarīgs process, kas padara to ēdienu vēl garšīgāku.
Bet kā ar franču vecmāmiņu?
„Man nav franču vecmāmiņas, bet grāmatas varonei ir franču vecmāmiņa, kas cep ļoti garšīgas kūkas,” atklāj Maša. „Iedvesma ir tāda, ka manai meitai Soņai ir vecmāmiņa, kas cep garšīgas kūkas. Mana vīramāte ļoti labi gatavo.
Visi faktori apvienojās un izveidojās ideja par meiteni, kurai vecmāmiņa atstāj savas piezīmes, lai arī viņa var kaut ko tik interesantu un vēl ar skaistiem franču nosaukumiem gatavot.”
Maša arī gatavo mandeļu kūku, kuras recepte iekļauta grāmatā.
Ir vēl kāda nianse. Tā kā Maša pati ievēro bezglutēna diētu, vairākās no grāmatā ieļautajām receptēm milti nav izmantoti vispār, vai ir tādas, kur parastos miltus var aizstāt, piemēram, ar mandeļu miltiem. Pretējā virzienā aizstāt gan nevajadzētu: kur paredzēti mandeļu milti, tur tos arī vajadzētu likt.
Zīmē kopš bērnības
Un, protams, diez vai šāda grāmata taptu, ja nebūtu Mašas aizraušanās – zīmēšana.
„Zīmēju, kopš sevi atceros, pirms kādiem pieciem gadiem atklāju pilsētskicēšanas kustību. Galvenais nosacījums – veidot zīmējumus konkrētā vietā no dabas,” stāsta Maša.
Kopā ar Agnesi Aljēnu viņa attīsta pilsētskicēšanas kustību Latvijā.
„Tā ir demokrātiska, vari zīmēt kad gribi, kur gribi, ar ko gribi, galvenais parādīt sevi un izstāstīt savu stāstu. Nav nepieciešamas akadēmiskās zināšanās par zīmēšanu, jāieliek savas emocijas un jāizvēlas, ko gribi pastāstīt,” skaidro Maša, kura ir pārliecināta, ka jebkurš cilvēks māk zīmēt, tikai jāļauj sev to darīt. Viņas arguments - kamēr nebija fotokameru, visa inteliģence zīmēja un gleznoja. Tagad mēs vienkārši ļaujam sev to nedarīt.
Bet bez pilsētskicēšanas Mašai patīk arī zīmēt ēdienus.
„Ideja par recepšu grāmatu bija jau sen, jo pašai patīk zīmējumi, shēmas labāk, nevis teksts. Shematiski uzzīmēts šķiet krietni skaidrāks,” atklāj Maša.
Pēc Briselē pavadītā laika viņa sapratusi, ka tai jābūt bērnu grāmatai. Un lai arī Maša saka, ka viņai vairāk patīk zīmēt, nekā gatavot, abas viņas aizraušanās ir apvienojušās jaunajā grāmatā „Manas franču vecmāmiņas saldās receptes”.
