Bērnu raidījuma “Bardaks bēniņos” saimnieks Bardaks, meklējot savas saknes visā plašajā pasaulē, saskumdina Radio, kurš itin neko nezina par saviem senčiem un dzimtu. Bērni apņemas Radio palīdzēt. Viņi nonāk pilī, kur sastop ļoti daudz Radio radinieku.
Pētiet vēsturi kopā ar bērniem!
Ar valsts vēstures pētīšanu un saglabāšanu nodarbojas dažādas institūcijas. Vēstures muzejā var apskatīt senas liecības, dokumentus un priekšmetus, Brīvdabas muzejā ir senas mājas, sadzīves priekšmeti. Vēstures liecības un atmiņas ir svarīgas katrai valstij un arī ģimenei. Te ir idejas ģimenes vēstures liecību saglabāšanai un pētniecībai kopā ar bērnu.
Idejas ģimenes vēstures pētniecībai:
- Kurš ir vecākais jūsu ģimenē? Šis cilvēks visvairāk zinās par ģimenes vēsturi.
- Bērna piedzimšana tiek dokumentēta. Katram jaundzimušajam ir dzimšanas apliecība, kurā norādīts dzimšanas laiks un vieta. Apskatiet jūsu ģimenes locekļu dzimšanas apliecības.
- Senāk piedzimšanu, miršanu un kāzas reģistrēja baznīcā. Baznīcu grāmatu ieraksti ir digitalizēti. Varat pētīt savus radurakstus ļoti tālā pagātnē.
- Noskaidrojiet, kur tagad var meklēt šādas ziņas.
- Senas vēstules, pastkartes un apsveikumi ir lielisks pētniecības objekts.
- Stāsti par dzimtas notikumiem – nopietni un smieklīgi. Pierakstiet tos!
- Senākā un iemīļotākā ģimenes ēdiena recepte.
- Izpētiet, kura grāmata jūsu mājā ir vissenāk izdotā, noskaidrojiet, kā tā pie jums nokļuvusi.
- Pārskatiet fotoalbumus, tur noteikti ir daudz interesantas informācijas.
- Interesanti ir pētīt skapja saturu. Ja vien jūsu ģimenē laiku pa laikam netaisa revīziju, tad tur var atrast apģērbus, kas saistīti ar dažādiem jūsu ģimenes vai iepriekšējās paaudzes dzīves notikumiem.
- Interesanti ir dažādi sadzīves priekšmeti, trauki, virtuves darbarīki. Izpētiet un noskaidrojiet šo lietu vēsturi.
- Izpētiet radurakstus! Uzzīmējiet ģimene ciltskoku!
Ciltskoku veidošana – ģimenes un arī valsts vēstures izzināšana
Dzimtas pētīšana ir modē, šobrīd arī ir lielāka iespēja un plaša pieeja materiāliem, kas pētniecību ne tikai atvieglo, bet arī ieinteresē pētniekus.
“Es zinu, kas esmu es, jo zinu, kas ir mani senči. Ja to nezina – tad esi tikai Eiropas iedzīvotājs, ” dzimtas vēstures pētniecības nozīmi skaidro Egils Turss, www.ciltskoki.lv veidotājs.
Neatņemama identitātes sastāvdaļa ir dzimtu vēstures pētīšana, bet vēsturnieks Agris Dzenis uzsver, ka arī vietu vēstures pētīšana nav mazāk svarīga. Tas ir svarīgi cilvēkiem, kuri ieguvuši kādu jaunu īpašumu. Piederība dzimtai un piederība vietai ir svarīga.
Nepieciešamas pamatzināšanas, lai saprastu, ar ko sākt izpēti. Svarīgi atrast uzticamus avotus – dokumentus, kapakmeņus un citus, jo atmiņas ne vienmēr ir drošs avots.
Parasti pētniecībā latvieši var tikt līdz 19. gadsimta sākumam, kad notika uzvārdu došana. Dvēseļu revīzijās, kur parādās māju saimnieki, var meklēt diezgan ticamu informāciju, jo līdz dzimtbūšanas atcelšanai zemniekam pašam nebija iespējas pamest savu dzīvesvietu, ja vien kungs viņu nepārdeva vai neieprecējās citur.
Pētniekiem jāzina, ka sava specifika ir katrai draudzei – metriku grāmatas nav saglabājušās vienlīdz labi un pilnīgi. Katrai būs savi trūkumi. Valodas tādā līmenī, lai varētu izlasīt grāmatu ierakstus, jāpārvalda katram pētniekam – vai vācu, vai krievu valodā, arī poļu. Vēl katram rokrakstam ir individuāla specifika.
Kopš pagājušā gada Latvijas Valsts arhīva apmeklētājiem iespējams fotografēt materiālus. Vēstures arhīvā ir iespējams meklēt pagastu materiālus, pētnieki to iesaka kā labu informācijas avotu.
Pieci soļi ciltskoka veidošanā:
- Ciltskoka pētīšanu iesaka sākt, apzinot dzīvos radiniekus un savu senču līdzgaitniekus, viņi var dot ļoti daudz informācijas.
- Izpētīt tos materiālus, kas ir rokas stiepiena attālumā, – vecās fotogrāfijas, sarakstes un citus mājās atrodamus materiālus.
- Izpētīt izziņas no dzimtsarakstu arhīva – no 1914. gada līdz mūsu dienām. Baznīcu grāmatas internetā aptver laiku līdz 1909. gadam, no 1909. līdz 1914. gadam nav visas vēl apkopotas, bet būs. Ja kādas baznīcas grāmatu neatrod internetā, vajag sazināties ar draudzi, jo iespējams, ka grāmatas vēl glabājas baznīcā.
- www.lvva-raduraksti.lv – digitalizētās baznīcu grāmatas. Vispirms ieteikums pārbaudīt www.ciltskoki.lv, kur ir digitalizēti uzvārdi, tā būs vieglāk strādāt ar baznīcu grāmatu digitālajiem materiāliem.
- www.familysearch.org. pieder mormoņu baznīcai, viņi jau no seniem laikiem apkopojuši dokumentus. Tur arī pieejamas Marburgā (Vācijā) esošās latviešu baznīcas grāmatas.
