Dodoties kopā ar bērnu izbaudīt ziemas priekus, ir svarīga ne tikai kalna atrašanās vieta, bet arī ragaviņas, kādas esat izvēlējušies. Ziemas prieku cienītājiem piedāvātais ragavu klāsts ir tik plašs, ka var apjukt, izvēloties īstās. Bet tieši no tā, kādas ragavas sarūpēsiet, atkarīga jūsu atvases veselība nākotnē. Protams, ir jāparedz, vai kalns ir drošs – bez šķēršļiem, vai neatrodas ielas malā. Tomēr bērna attīstībai ļoti bīstamas ir slēptās traumas un sasitumi, kurus sākotnēji var pat nejust.
“Bērna skelets iziet noteiktus etapus, noteiktā vecumā notiek noteiktu kaulu struktūru skrimšļaudu nomaiņa uz kaulaudiem – tādiem kā mums, pieaugušiem cilvēkiem. Un skrimslis pats par sevi ir pakļauts lielākai deformācijai, lielākam traumatismam. Piemēram, braucot vienkārši uz dibena, uz plēves, bērna sēža ir pakļauta zināmiem triecieniem,” skaidro fizioterapeits Vadims Puharts.
Fizioterapeits skaidro, ka
nepareizi izvēlētas fiziskas aktivitātes var radīt veselības problēmas ilgtermiņā.
Vecāki sūdzas, ka bērnam ir aizcietējumi, vēdera izejas aizture, enkoprēze vai arī enurēze, mazā iegurņa darbības traucējumi. Astes kauls pārkaulojas līdz pat 18 gadu vecumam un krusta kauls līdz pat 25 gadu vecumam, tāpēc, traumējot astes kaulu, vēlāk var būt problēmas ar dzemdību procesu, jo astes kaulam ir jāsaglabā savu kustīgums. Dzemdību procesā tam ir jābūt mobilam. Ja tas būs ielocīts uz iekšpusi, jo bērnībā būs atsists, tad dzemdības var beigties ar ķeizargriezienu.
Svarīgi izvēlēties ragavas atbilstoši aktivitātēm.
Puharts raksturo bērnu ragavas: klasiskās ragaviņas – kur bērns sēž kā krēslā. Modificētās ragaviņas, kur bērns atrodas tā kā pusguļus, tad visi triecieni, “traumatiskais spēks, viņš viss iet uz krustiem, uz astes kaulu, kas nav paredzēti nest nekādu fizisko slodzi, ne arī triecienus. Tam ir paredzēti sēžas pauguri un uz viņiem arī jāsēž.“
Fizioterapeits uzsver – bērns, sēžot nepiemērotā rīkā, kas traucas no kalna, tiek pakļauts veselības problēmām! Ja būtu jāizveido visnepiemērotāko braucamrīku tops, pirmajā vietā izteikts līderis būtu viens no lētākajiem plastmasas “slīdoņiem” – ābolītis.
''“Ābolītis'' – tas ir pats trakākais variants.
Ja pieaudzis cilvēks nobrauc vienu reizi uz krustiem – uz ''ābolīša'', uz nedēļu viņš noliksies noteikti ar sāpēm mugurā. Bērns ir elastīgāks. Viņam amortizācija, struktūra, sēžas aparāts ir daudz elastīgāks, viņš varbūt nejutīs tās sāpes, bet triecienu summa beigās kaut ko liks manīt. Tie ir ''ābolīši'', tie ir jebkuri plastmasas modifikācijas [braucamie], kur bērns nesēž uz sēžas pauguriem,” skaidro Puhtars.
Tātad – jāsargā bērna dupsis un jārūpējas par pareizu sēdēšanu ragavās. Izvēle veikalos ir tik plaša un ražotāji tik dažādi.
Kādas tad ir pašas piemērotākās ragavas bērnu izklaidei kalnā?
Fizioterapeits par labākajām ragavām atzīst “klasiskās ragaviņas, kas ir iegādājamas. Varbūt muguriņa nav īsti nepieciešama, ja, teiksim, vajag, lai var noliekties mazliet uz aizmuguri, kaut kā manevrēt, lai tā mugura neietriecas mugurkaulā. Tā muguriņa ir vairāk domāta, ja bērnu ved vedējs, nu, teiksim, pa ceļu, lai viņam ir kur atbalstīties, bet no kalna labāk klasiskās ragaviņas, jā. Piepūšamie braucamie arī nav slikti, ja ir droša trase, ja nav iespējamība kaut kur ietriekties kokā, jo piepūšamie nav vadāmi.”
