34 bērni un jaunieši Viļānu mūzikas un mākslas skolā nedēļas garumā Etnogrāfijas nometnē apgūst latviskās tradīcijas dažādos mākslas žanros. Kopā ar folkloras draugu kopas “Vīteri” vadītāju viņi mācās dančus un rotaļas.
"Ka viņa ir gandrīz 100 gadus veca. Plus vēl nebija video un televīzijas. To deju nevarēja parādīt. Tas ir caur dejošanu atnācis pie mums. Varbūt tā deja ir izmainījusies līdz nepazīšanai. Un tas ir normāli," stāsta folkloras kopas vadītāja Sandra Stare.
Meistarklasēs nometnes dalībnieki rod jaunus apvāršņus. Viena no pamatlietām, ko svarīgi iemācīt ir lietu dažādība viņu interešu loka paplašināšanai.
"Paldies Dievam folklora tagad principā tiek pasniegta ļoti interesanti, ļoti azartiski, atraktīvi. Un bērniem ir liela interese," atklāj postfolkloras grupas “Rikši” solists Ēriks Zeps.
"Šīs nometnes galvenais mērķis ir būt priecīgiem un saprast, ka mēs varam būt priecīgi darbojoties latviešu tradīcijās, aizmirstot telefonu, televizoru. Es esmu pārliecināta, ka šādi darbojoties mēs kļūstam vēl dziļāk savai tautai, savai valstij piederīgāki," uzskata Inta Brence, Viļānu Mūzikas un mākslas skolas atbalsta biedrības valdes locekle un skolas direktore.
Ne visiem nometnes dalībniekiem ir līdzšinēja pieredze folklorā. Tomēr mākslas, keramikas, improvizācijas un muzicēšanas meistarklasēs, kā arī muzeja apmeklējumā katrs atklāj savas intereses un ar aizrautību iesaistās nodarbībās.
"Ir gan sports, mūzika, dejas, starpbrīži, ar sportu nodarbojamies. Viss ir, ko es gribēju," tā deviņus gadus vecā Elizabete raksturo nometni.
Etnogrāfijas nometne ir rīkota ar Latviešu fonda atbalstu. Nodarbinātības valsts aģentūras projekta ietvaros tās organizēšanā iesaistījās arī divas jaunietes, kurām tā bijusi vērtīga pieredze plānošanā un savu ideju īstenošanā.
Šāda veida nometnes Viļānos jau ir kļuvušas par tradīciju. Nometnes noslēgumā bērni un jaunieši uzstāsies atskaites koncertā demonstrējot apgūtas prasmes.
