Iesakām pašiem mazākajiem!
Mīļie vecāki, mēs esam radījuši drošu un radošu platformu zinātkāriem pirmsskolas vecuma bērniem - LSM Bērnistaba!
Bērnistabā ir interesanti un attīstoši uzdevumi, spēles, filmas, eksperimenti, zīmēšana, vakara pasaciņa un daudz kā cita.
Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" saruna par veselīga dzīvesveida, ģimenes tradīciju, pārtikas ražotāju, sabiedrības paradumu lomu bērnu liekā svara problēmā, kurai pēdējos gados ir tendence palielināties.
Bērnu liekā svara problēma Latvijā
Bērnu ar lieko svaru kļūst aizvien vairāk. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) endokrinoloģe Jurgita Gailīte skaidro, ka parasti pirmajā vizītē vecāki grib zināt, kāpēc bērnam ir aptaukošanās. No 90 līdz 99% gadījumos liekais svars rodas ēšanas problēmu un mazkustīguma dēļ, to gadījumu skaits, kad aptaukošanās iemesls ir kāda saslimšana, ir niecīgs.
Pilsētu bērniem ir lielāks liekā svara risks, pilsētu bērni mazāk kustas, un viņiem ir vairāk pieejami našķi. Lauku bērniem ir vairāk kustību un našķi mazāk pieejami.
“Parasti bērni nepiedzimst ar lieko svaru, sociālā vide un ģimene ietekmē paradumus, dzīvesveidu,“
saka psiholoģe Kristīne Kalniņa. “Bērni vēlas nogaršot dažādus našķus. Piedāvājumā ir dažādi automāti, kur var dabūt dzērienus un našķus. Ēšanas paradumi rodas ģimenē, bet, aizejot uz bērnudārzu un skolu, paradumi nedaudz mainās, un lielākam bērnam ir vēlēšanās pamēģināt dažādus našķus.”
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā jau četrus gadus ir svara korekcijas programma, tā izveidota, lai motivētu vecākus un bērnus mainīt uztura paradumus.
Ģimenes loma uztura ieradumu izveidē
Parastā aptaukošanās sākas pirmsskolas vecumā – piecu sešu gadu vecumā. Tas nozīmē, ka ēšanas pamati nepareizi ir likti jau sen, jo vecāki nezina, kas ir labi produkti, no kuriem produktiem ir jāizvairās.
Jurgita Gailīte nosauc nevēlamo pārtikas produktus -
saldināti dzērieni, saldināti piena produkti – jogurti, saldie sieriņi, saldie piena dzērieni ar garšām. Miltu izstrādājumi, konditorejas izstrādājumi, konfektes.
Šos produktus sāk dot bērnam no divu trīs gadu vecuma, ja tas ir pirmais bērns ģimenē. Otrais un trešais bērns dabū šos produktus ātrāk, jo lielākajam bērnam jau tos dod.
Piemēram, salda sula bērnam divas trīs reizes nedēļā nav reti, tas ir regulāri. Tie ir ātrie ogļhidrāti, daudz satur cukuru, kas mākslīgi ceļ apetīti bērnam.
“Jo vēlāk bērnu iepazīstinās ar saldumiem, konditoreju un cukuru, jo labāk. Mazs bērns nezina, ka tas ir garšīgs, ja bērns vienreiz pagaršo ēdienu ar nedabīgi pārspīlētu garšu, tad gribēs vēl. Iedos vienreiz ko saldu, tad bērns prasīs atkal, vecāki salūzīs, un tas aizies kā akmens no kalna,'' paradumu mazu bērnu lutināt ar izteiktas garšas našķiem skaidro uztura treneris Mārtiņš Bidiņš.
Pārtikas industrija un veselīgs ēdiens
Pārtikas industrija taisa izteiktas, pārspīlētas, supergaršas bērnu un arī pieaugušo pārtikai.
Pieauguši neuzdod sev jautājumu – kāpēc dzēriens ir krāsains vai ar multeņu varoņiem?
Tas tāpēc, lai bērns to pamanītu. Otrs ir smarža, ar ko pievilina. Trešā ir garša – ražotāji izmanto garšas pastiprinātājus. Tas strādā uz bērniem, un vecāki tam pakļaujas.
Viens vēstījums vecākiem – nepirkt un nedot bērniem neveselīgu ēdienu ar garšas pastiprinātājiem un cukuru.
Veselīgs dzīvesveids ģimenē
Izvēloties garšīgs – negaršīgs, vecāki izvēlas vieglāko ceļu - pakļauties bērnam.
Vecākiem grūti pieņemt, ka jāmaina bērna ēšanas ieradumi. To darīt arī nav tik viegli. Vecākiem izskatās, ka maiņu grūti īstenot aizņemtības dēļ. Ārste Jurgita Gailīte iesaka sākt ar mazumiņu - doties reizi nedēļā kopā pastaigā.
Mums ir daudz mītu par uzturu. Piemēram, baltmaize, makaroni, kartupeļi ir neveselīgi. Svarīgi saprast, cik šie produkti bieži atkārtojas ēdienkartē.
Saldumus – jo retāk, jo labāk!
Ir pieņēmums, ka ēdienreize jānoslēdz ar desertu. Tas nav nepieciešams. “Mums nevajag balvu, ka esam labi paēduši. Ja tiešām vajag – izvēlieties augļus,“ aicina uztura treneris.
Tāpat vecākiem ir jārūpējas, lai ledusskapī ir veselīga pārtika, nevis ledusskapis pārpildīts ar neveselīgiem našķiem.
Paradumu maiņa ģimenē
Gribam bērnus mainīt? Arī vecākiem jāmainās - abiem kopā!
Par bērniem mēdz teikt, ka viņi ir kustīgi, te būtu jāvēro kustībās pavadītais laiks un laiks, piemēram, pie viedierīcēm. Kustības bērniem būtu ieteicamas vismaz stundu dienā. Arī pieaugušie uzskata, ka daudz kustas, ir fiziski aktīvi, bet ne vienmēr tā ir - daudz laika vada, izvēloties mašīnu vai liftu.
Bērns pie jaunām garšām tik ātri nepierod. Ja bērns pieradis pie izteiktām garšām – piemēram, salda jogurta, tad ilgs laiks paies, līdz bērnam garšīgs šķitīs bezpiedevu jogurts ar augļiem.
“Ja bērns niķojas un atsakās no ēdiena, jo tas negaršo, tad nekas slikts nenotiks, ja ēdienreizi izlaidīs, no tā bērns izdarīs secinājumus.”
Uztura treneris Mārtiņš Bidiņš iesaka ievērot trīs nopietnas ēdienreizes un tad virtuvi “slēgt”.
Arī vecākiem veselīgs dzīvesveids ir labs treniņš, lai labo piemēru rādītu bērnam.
Esam aizmirsuši apzinātu ēšanu. Bieži ēdam vai neēdam, jo tā vajag, jo tā sabiedrībā uzskata. Ja mēs rīkotos pēc sāta un bada sajūtas, tad nerastos problēmas. “Bērni visbiežāk seko bada un sāta sajūtai,” domā uztura speciālists.
Pastiprināta bērna apetīte var būt arī garlaicībā, kad bērni ir skumji un sabārti, ne tikai tad, ja ēd neveselīgu ēdienu. Psiholoģiskā ēšana veidojas agrā bērnībā un var turpināties pieaugušo dzīvē.
