Ģimenes studija

Geštaltterapeite Elīna Zelčāne atzīst: Arī labas mammas kļūdās

Ģimenes studija

Diagnosticējošais darbs tiešsaistē: Vai 3.klases skolēni tam gatavi

Kompetenču izglītības modelis bērnudārzā: kā tas iedzīvojas ikdienā

Eksperti: Kompetenču izglītība bērnudārzos strādā labi, problēmas ir kadru trūkums un lielas grupas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Jaunais kompetenču izglītības modelis bērnudārzos jau strādā, speciālisti novērtē to kā labu, problēmas rada lielas bērnudārza grupas un motivētu kadru trūkums, pāreja uz skolu, kur ir cits darba stils. Īsti par pirmajiem rezultātiem eksperti varēs runāt nākamā mācību gada sākumā, skaidro raidījumā „Ģimenes studija”.

Pārmaiņas ir iedzīvojušās, bet joprojām tās ir procesā, pedagogiem bija jāmācās jaunā terminoloģija. Nebija izaicinājuma jautājumā par attieksmi pret darbu, tā jau strādā sen - bērnus māca paša izvēlētā praktiskā darbībā, jaunās pārmaiņas raksturo metodiķe Līvija Baļčune.

Slampes bērnudārza „Pienenīte”  vadītājai Baibai Zundei ir līdzīgs viedoklis: „Daudzas pirmsskolas iestādes strādāja ar caurviju prasmēm jau pirms vadlīniju pieņemšanas.”

Materiāli jaunajam kompetenču izglītības modelim gan bija sagatavoti nokavēti  - vadlīnijas bija pieejamas laicīgi, bet programmas nebija; šobrīd jāsaka, ka materiāli ir labi, bet  trūkst materiālu, kā strādāt ar mazāko bērnu  grupiņām, tie pedagogu viedoklī ir lielākie mīnusi.

Lai arī mēdz teikt, ka izmaiņas nav tik lielas, ka bērnudārzos jau iepriekš tā strādāja,  „Skola 2030” eksperte Liene Rolanda, strādājot pilotgrupās, redzējusi ļoti nopietnas izmaiņas pieejai darbam, bērni sākuši paši aktīvāk strādāt.

Bija pierasts, ka visi vadās pēc vieniem metodiskajiem materiāliem, bet tagad to var darīt individuāli. Līvija Baļčune pauž, ka kolēģu pieredze rāda - pārbaudēs tas nestrādā, prasa visu „uzlikt uz papīra”. 

Kaut arī ir dažādas izmaiņas, bērni mācās spēļu formā (par ko ne visi vecāki ir apmierināti). Līvija Baļčune savā bērnudārzā mācībām izmanto arī darba burtnīcas, tā trenējot pašmācību un atbildību, te arī sacensības gars ir klātesošs.

Skeptiķi saka, ka tagad neviens nemācīsies, bet tikai spēlēsies. Pedagogam ir ļoti jādomā, kā bērnu iesaistīt mācību procesā.

Runājot par vērošanu un skatīšanos – audzinātājs ir tas, kurš vada procesu, bērni, protams, dara paši visu, bet audzinātāja vēro un palīdz.

Kaut arī speciālisti uzskata, ka īsti pārmaiņu rezultātus redzēs septembrī, tomēr jau nedaudz var vērtēt jaunās pieejas devumu. Piemēram, projekta aprobācijas bērnudārzu bērniem , kuri nokļuva pirmajā klasē, bija zināmās grūtībās, jo bērniem bija sajūtama pāreja, ka ir cits darba stils. Ir skolas, kurās ir līdzīgs darba stils un pāreja ir mazāk jūtama.

Kadru trūkums, liels bērnu skaits grupās, bērnudārzu trūkums – lielākie izaicinājumi.

Līvija Baļčune uzskata, ka  lielākais izaicinājums – motivēti kadri un adekvāts atalgojums.

Baibas Zundes pieredzē ir grūtības strādāt ar īpašo vajadzību bērniem, jo pedagogi nav pietiekami šādam darbam apmācīti. Arī lielais bērnu skaits grupiņās ir problēma. Ir grupiņās skolotāju palīgs, žēl, ka viņu darbs netiek materiāli novērtēts, pauž Zunde.

Vecākiem iesaka skatīties video „Skola 2030” mājaslapā, kuros skaidro jaunās pārmaiņas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti