Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) Nozares izglītības eksperte Mārīte Seile norāda uz nepieciešamību pēc fizikas speciālistiem, "jo, raugoties no darba devēja viedokļa, esam situācijā, ka mums ir pasaules līmeņa uzņēmumi, kuri ir dilemmas priekšā, kā attīstīt savu ražošanu," jo var trūkt kvalificēta darbaspēka.
Skolēnu skaits, kas potenciāli varētu kļūt par šo jomu studentiem augstskolās un 2021. gadā izvēlējās kārtot centralizēto fizikas eksāmenu un nokārtoja to ar rezultātu, kas ir vismaz 60%, bija tikai 252 jaunieši, pauž Seile.
Ar katru gadu samazinās to vispārizglītojošo skolu skaits, kurās jaunieši izvēlas kārtot centralizēto fizikas eksāmenu. 2011. gadā to izvēlējās skolēni 81% skolu, bet 2021. gadā tādas bija tikai 44% skolu. Valstī ir 3500 budžeta vietas inženierzinātnēs.
Pēc Eurostat datiem 2018. gadā dabaszinātņu (bez IT) studentu daudzums no studentu kopskaita valstī bija 2,7%, Latvijai ierindojoties pēdējā vietā starp Eiropas Savienības valstīm.
Tāpēc LETERA kopā ar sadarbības partneriem aicināja rast iespēju valsts līmenī atbalstīt un rast finansējumu šādām atslēgas iniciatīvām, lai nodrošinātu iespēju katram skolēnam Latvijā kvalitatīvi apgūt fiziku:
1. Nodrošināt katru fizikas skolotāju ar pilnu mācību stundu vadīšanai nepieciešamo darba pamatkomplektu – mūsdienīgu, starptautiski atzītu mācību grāmatu, kvalificētu ekspertu apstiprinātiem stundu plāniem un saistīto eksperimentu aprakstiem un to veikšanai nepieciešamajiem pamatkomplektiem. Valsts izglītības satura centra īstenotā vērienīgā projekta "Skola2030" ietvaros to nav plānots darīt, pretstatā nozares vajadzībām.
2. Nodrošināt obligāta centralizētā dabaszinātņu eksāmena ieviešanu pamatskolas noslēgumā un obligāta centralizētā eksāmena kādā no dabaszinātņu jomām (fizikā vai ķīmijā, vai bioloģijā vai dabaszinātnēs) ieviešanu vidusskolā.
3. Nodrošināt iespējas skolēniem apgūt tehniskās jaunrades interešu izglītību katrā pašvaldībā, paredzot tam valsts finansējumu, lai skolēniem visā Latvijā būtu iespēja piedalīties tehniskās jaunrades nodarbībās tikpat lielā mērā, kā dziedāt korī vai dejot deju kolektīvā.
Runājot par centralizēto eksāmenu fizikā, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns uzsver, ka, "ja eksāmens apliecina prasmes un zināšanas, tad eksāmens ir nepieciešams. Jautājums par eksāmena pamatojumu."
Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas vadītāja Ludmila Belogrudova akcentē, ka paralēli runā par interesi un centralizēto eksāmenu. Interese ir svarīgs priekšnoteikums. Bieži dzirdamie steriotipiskie apgalvojumi, ka zēniem fizika padodas labāk nekā meitenēm vai mūsu ģimenē nevienam fizika nepadevās, nav interesi veicinoši.
Latvijas Universitātes Pegadoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes mācībspēks, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas un privātskolas "Patnis" matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs uzsver, ka interese par fiziku jāveicina no pirmsskolas vecuma. Ne vienmēr sākumsskolas skolotāji ir gatavi radoši bērnu idejām. Kad šie bērni nokļūst līdz pamatskolai, kur formē savu ievirzi un ilgtermiņā saskaras ar neatbildētiem jautājumiem, skolēnu interese noplok.
Skolotāju trūkuma laikā ir "ātrie risinājumi", izlikties, ka problēmas nav, "aiztaisot caurumus" ar īstermiņa risinājumiem – tā ir problēma. Jāatvieglo skolotājiem darbs ar pamatmateriālu, uzsver Seile.
