LSM.lv publicē rakstu sēriju, kurā apskatīs dažādus sporta veidus, vētīs iespējas un izmaksas, lai palīdzētu vecākiem un bērniem atrast labāko pieejamo fiziskās aktivitātes nodarbi, kas veicinās attīstību un pasargās no veselības problēmām.
ĪSUMĀ:
- Handbolam nav agrīnas specializācijas.
- Nepieciešama veiklība un spēja orientēties laukumā.
- Komunikācijas spējas – noderēs gan komandā, gan vēlāk dzīvē.
- Bez zilumiem handbolā neiztikt.
- Ekonomiski viens no demokrātiskākajiem sporta veidiem Latvijā.
- Pieejamība plašāka reģionos, nevis Rīgā.
Pārprofilēties var arī tīņa vecumā
Sporta skolas sāk komplektēt grupas no deviņu gadu vecuma, bet sporta skolotāji, strādādami skolās kā sporta skolotāji, sāk komplektēt jau no septiņu gadu vecuma. Uz sacensībām bērni sāk braukt no astoņu deviņu gadu vecuma. “Septiņi līdz deviņi gadi – tas būtu optimālākais vecums sākt handbola nodarbības,” LSM.lv pastāstīja Leja.
Taču šajā sporta veidā nav par vēlu sākt treniņus arī vēlākā vecumā. Pat 12–15 gadu vecumā, it īpaši, ja bērns jau iepriekš ir bijis fiziski aktīvs, nodarbojies ar kādu no sporta spēlēm. Tātad jau izstrādājusies kustību koordinācija. Kā uzsvēra Leja, arī tīņa vecumā nav problēmu pārprofilēties, piemēram, no basketbola vai volejbola uz handbolu. “Mums nav agrīna specialitāte kā hokejā vai vingrošanā,” pauda treneris.
Ātrums un veiklība var kompensēt spēku
Ātrums, veiklība, spēks, izturība un lokanība – tās būtu nepieciešamās īpašības bērnam, kas būtu kā priekšrocība, lai izveidotos veiksmīgs handbolists nākotnē. Taču ātrums un veiklība var kompensēt citas īpašības – piemēram, spēku, lokanību un izturību.
“Handbols ir ļoti dinamisks sporta veids, kas prasa veiklību, spēju orientēties laukumā, pieņemt ātrus lēmumus,” norādīja Leja, piebilstot, ka visa pamatā ir laba koordinācija un ātruma īpašības. Treniņu procesā šīs īpašības attīstās vēl vairāk.
Komunikācijas spējas kā priekšrocība
Bērnam, uzsākot treniņu, lielas priekšrocības dod spēja komunicēt, spēja sadarboties – sporta spēlēs tas ir pamatu pamats.
Vēlāk handbols attīsta koncentrēšanās spējas, darba spējas – cik daudz bērns ir spējīgs darīt, lai sasniegtu panākumus. Attīstās arī mērķtiecība, kas ir ļoti svarīga.
Taču Leja uzsver, ka ļoti svarīga īpašība ir pozitīvisms. Proti, ir bērni, kuri ir jāmudina uz treniņiem, jāpiespiež. Bet ir audzēkņi, kuri paši ir aktīvi arī ārpus skolas un treniņiem. Šādi bērni pozitīvi uzlādē darbību komandu sporta veidā. “Būt pozitīvam – tā ir garīga spēja. To var arī uzlabot laika gaitā,” uzskata treneris.
Mammas, esiet gatavas zilumiem
Handbols ir gandrīz pilna kontakta sporta veids, turklāt handbolā nav bruņu jeb aizsargtērpu. Līdz ar to arī traumu risks ir lielāks, nekā iespējams citos sporta veidos. Raksturīgākās traumas, balstītas uz statistiku un zinātniskajiem pētījumiem, ir potīšu sastiepumi, traumētas elkoņu un plaukstu locītavas.
Taču, kā uzsver Leja, nav tādu kontaktu sporta veidu, kur nebūtu traumu, tādēļ vecākiem jābūt gataviem, ka bērnam būs kāds zilums, nobrāzums, izsists pirkstiņš, tverot bumbu ar taisniem pirkstiem. Kāds spēles laikā var ieķerties matos, kāds saskrāpēt aci, – tādas nianses var būt, spēlējot kontaktā.
Galvenais – piemēroti apavi
Handbolā ekipējums nav dārgs un ekskluzīvs. Kā uzsver Leja, minimālās prasības ir piemēroti apavi – zāles, iekštelpu sporta apavi.
Nereti vecāki ir maz informēti par to, un sūta savas atvases ar treniņiem, sagādājot skriešanas vai pat futbola apavus. Bet vislabāk ir iegādāties zāles apavus ar gumijas zoli, gana elastīgus, bet arī ar stiprinošu membrānu.
Tiem, kuri baidās no kritieniem, var sagādāt arī ar ceļu un elkoņu aizsargus, taču tā nav vispārēja prasība, uzskata Leja.
Kā priekšrocību var minēt arī to, ja bērnam pašam ir sava handbola bumba. Taču treniņam grupā tā nav nepieciešama, jo ar šo ekipējumu apgādā sporta skolas.
Handbols ekipējuma ziņā ir gana demokrātisks un lēts sporta veids, it īpaši, ja salīdzina ar hokeju vai pat futbolu, kur vecāku ieguldījumi ekipējumā ir krietni lielāki.
Vecāku līdzmaksājumi – gana simboliski
Handbola pieejamība Latvijā lielākoties ir ar sporta skolu palīdzību, un sporta skolas arī sedz lielāko daļu izmaksu. “Mums nav attīstīta klubu sistēma kā futbolā. Līdz ar to arī nav tādu izmaksu,” norāda Leja, pastāstot, ka daudzas pašvaldības ir gana bagātas un pat neprasa vecākiem līdzmaksājumu. Bet parasti vecāku līdzmaksājums svārstās no 5 līdz 10 eiro mēnesī.
Sporta skolas un pašvaldības lielākoties sedz arī izdevumus par došanos uz sacensībām. Vecākiem gan var būt jāpiemaksā, ja paredzēta kāda došanās uz sacensībām, kuras nav bijušas iekļautas kalendārajā plānā un līdz ar to arī sporta skolas budžetā. Taču šīs izmaksas nav salīdzināmas ar citiem sporta veidiem.
Handbols viennozīmīgi ir viens no ekonomiskākajiem sporta veidiem Latvijā, bet tas tikai tāpēc, ka vismaz pagaidām viss turas uz sporta skolu sistēmu un nav panākta masveidība. Masveidības trūkums rada vēl vienu plusu – jaunajiem handbolistiem ir lielākas izredzes tapt pamanītiem un izsauktiem uz sava vecuma grupas izlasi. Līdz ar to lielāka iespēja izbaudīt arī izlases atmosfēru un gūt šādu pieredzi, uzskata Leja.
Reģionos popularitāte un pieejamība lielāka
Handbols ir reģionu sporta veids. Tieši Rīgā tas ir attīstīts vismazāk, jo trūkst haļļu un sporta skolu. Bet viennozīmīgi par handbola galvaspilsētu var uzskatīt Ludzu – tieši no turienes arī nācis šā brīža labākais Latvijas handbolists Dainis Krištopāns.
Handbols ir plaši pārstāvēts reģionos – iespējas trenēties ir Aizkrauklē, Dobelē, Jēkabpilī, Jūrmalā, Ludzā, Murjāņu Sporta ģimnāzijā, Olainē, Rīgā, Salaspilī, Tārgalē, Ulbrokā un Vaiņodē. Plašāka informācija par treniņu iespējām ir pieejama šeit.
UZZIŅA PAR SPORTA NODARBĪBU FINANSĒŠANU:
Bērnu un jauniešu sporta finansējums pēc likuma burta
Likums nosaka interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību, kā arī nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas (Izglītības likuma 14. pants).
Pašvaldība nodrošina bērnu un jauniešu interešu izglītību, izsniedz licences interešu izglītības programmu īstenošanai, atbalsta izglītojamo piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, projektos un sporta sacensībās (Izglītības likuma 17. pants).
Līdzekļus akreditētajās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs sporta izglītības programmu īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts budžeta piešķir atbilstoši šo noteikumu kritērijiem un nosacījumiem (noteikumu 1. pielikums). Kritēriji noteikti atsevišķi katram sporta veidam, un tie ir 75% nodarbību apmeklējums iepriekšējā mācību gadā un/vai kontrolnormatīvu izpilde, dalība noteikta skaita un ranga sacensībās, dalība Latvijas izlasēs utt. (Saskaņā ar 2017. gada 29. augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 2. punktu) .
IZM 50 % no dotācijas kopējā apmēra sadala, pamatojoties uz izglītojamo skaitu izglītības iestādē, bet 50 % no dotācijas kopējā apmēra sadala mācību treniņu ceturtā, piektā, sestā un septītā apmācības gada grupām, sporta meistarības pilnveidošanas pirmā, otrā un trešā apmācības gada grupām un augstākās sporta meistarības grupām, pamatojoties uz programmas īstenošanas kritēriju un nosacījumu izpildi (Saskaņā ar 2017. gada 29. augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 6. punktu).
Izglītības likums nosaka, ka katrai pašvaldībai ir pienākums savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību. No valsts budžeta tiek piešķirta mērķdotācija daļējai interešu izglītības pedagogu darba samaksai.
Interešu izglītības programmas tiek daļēji finansētas no valsts budžeta mērķdotācijas (pedagogu algas), dibinātāju ‒ pašvaldību un juridisko personu, kā arī fizisko personu līdzekļiem.
