Ģimenes studija

Skolēnu iespējas vasarā strādāt un nopelnīt sev kabatas naudu

Ģimenes studija

Nevis šausmināties par karu Ukrainā, bet reāli palīdzēt. Ciemos pie Ķengu ģimenes Jūrmalā

Kas ir divgadnieka krīze un kā to pārdzīvot?

Divgadnieka krīze jeb bērns – drāmas karalis

Katrā vecumā bērns mācās ko jaunu, šajā procesā, saskaroties ar pārmaiņām un noliktajām robežām, izrāda savas emocijas. Vecums – divi gadi   bērnam ir laiks, kad gan vecāki, gan bērni apgūst jaunas prasmes, veido jaunas robežas, tas ne vienmēr ir viegli. Bērna uzvedība ir atkarīga no bērna temperamenta, katram bērnam tas izpaužas savādāk, vecāku uzdevums būt bērnam blakus un atbalstīt, mācot bērnam, ka justies slikti, bēdāties, raudāt ir normālas emocijas.

Klīniskā psiholoģe, psihoterapijas speciāliste Līga Bernāte uzsver, ka nav viena divgadnieku krīze, katrā vecumā tāda ir. Divgadnieks – vecums, kurā bērns sāk sevi apzināties, kustas, runā un uzskata sevi par pasaules centru, tas ir vecums, kad vecākiem jāliek bērnam robežas. Visas šīs jaunās emocijas kopā, kad gan vecāki, gan bērni apgūst jaunas prasmes, veido jaunas pārmaiņas, ko var dēvēt par krīzi.

Šo vecumu nereti salīdzina ar pusaudža vecumu, jo robežu un sevis apzināšanās situācijas ir līdzīgas, skaidroja mākslas terapeite Sindija Meluškāne. Bērna uzvedība ir atkarīga no bērna temperamenta, katram bērnam tas izpaužas savādāk, lielākais izaicinājums vecākiem ir izturēt bērna emocijas, pēc iespējas tās spoguļot, mācīt un skaidrot, kas ar bērnu notiek. Nedrīkst bērnam likt domāt, ka ar viņu kas nav kārtībā.

Vecākiem šai situācijai gribas kādu risinājumu, tāpēc vecāki ved bērnus pie speciālistiem, pauda Bernāte.

Mamma Santa Voitišonika, raksturojot pieredzi ar saviem bērniem (1,5 – 3,5 gadi), skaidroja, ka emociju izpausmes bērnam ir dažādas  – kliegšana, skaļums, emocionāla reakcija uz dažādām lietām un situācijām.

Pirmsskolā bērnu emociju izpaušana ir daudz mazāka nekā mājās. Divgadnieku vecums ir laiks, kad mācīt sociālās normas, emociju izpaušanu, lai arī citiem gribētos būt kopā. Ja ir krīzes emociju brīdis, tad bērns jāsamīļo, jāatbalsta un jāpārrunā, jāierāda pareizais paraugs. Brāļi un māsas ir labais paraugs bērnam, skaidroja pirmsskolas pedagoģe Egita Liepiņa.

"Ģimenes studija"

Izgaismo pieredzi un viedokļus par aktuālām ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmām.

Klausies podkāstā sev ērtā laikā un šādās lietotnēs -Spotify, Apple, Google . Jauna epizode katru darba dienu. Epizodes garums 50 minūtes.

Ideāli, ja vecāki laikā, kad bērns emocionāli izpaužas, paliek kopā ar viņu, tā bērnu nevar izlutināt.

Bērnam nevajadzētu piedzīvot sajūtu, ka viņš nedrīkst justies slikti, bēdāties, raudāt, tā māca būt ērtam citiem, ne ērtam sev,

uzsvēra Meluškāne.

Bernāte akcentēja, ka audzināšanai ir divi aspekti – robežas starp disciplīnu un atbalstu un mīlestību. Robežu likšana jau sākas pēc gada vecuma, kad bērns sāk staigāt, ja to sāks tikai divu gadu vecumā, tad būs lieli konflikti.

Bērnudārzā ir vieglāk, jo ir liela rutīna un režīms, to ne vienmēr nodrošina mājās.

Ja bērns ir lielās emocijās, tad jāpalīdz nomierināties un tikai tad var runāt ar bērnu, jo histērijā neko nevar sarunāt.

Nevar būt mērķis būt labai mammai, izdabājot bērnam.

Ja ir redzams, ka emocijas ir bērnam par grūtu un arī vecākiem par grūtu, tad ir jādomā, kā bērnu atbalstīt, nepieciešama speciālistu konsultācija. Ja vecāki ir konsekventi, tad ar laiku “krišana gar zemi” pāriet.

Bērnam nogurums, ēšana, dzeršana ir pamatlietas, kuras noteikti ir jāapmierina, tikai tad var domāt par kādu robežu likšanu,

iesaka Bernāte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt