Šajā nedēļā nedaudz samazinājies to klašu skaits, kas mācās attālināti. 864 klases mācās pilnībā vai daļēji attālināti, visvairāk to skaitā ir 1.–6. klases skolēni. Ir 373 gadījumi, kad kāds no bērniem individuāli mācās attālināti. Tas ir izaicinājums skolai un skolēniem. Vakcinētiem bērniem mācību process ir jānodrošina klātienē, situāciju izglītības iestādes raksturo Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Viktorija Černiševa akcentē, ka bērnus skolās no šīs nedēļas testēs reizi divās nedēļās; skolās, kur lielāka saslimstība, testēs reizi nedēļā. Pagaidām ir gan siekalu testi, gan arī pūļa metodi sāk ieviest, kad visa klase vienā testā tiek testēta. Pozitīvā persona iet uz stingro mājas izolāciju, tie, kas bijuši kontaktā, ir kontaktpersonas, arī tās personas, ar kurām kontaktējās divas dienas pirms testēšanas, ir kontaktpersonas. Vakcinētie skolēni arī ir kontaktpersonas, tie turpina mācības klātienē, bet septiņu dienu laikā jānodod tests. Skolai, organizējot mācību darbu, ir iespēja rīkoties atbilstīgi savām iespējām.
Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore, pedagoģe Gunta Lāce skaidro, ka skolā ir bijuši daži saslimšanas gadījumi 12. klasē. Skolā ir stingra vienošanās par rīcību – no 8. klases un vecākās klasēs, kur ir arī vakcinējušies skolēni, prioritāri domās par klātienes mācībām; ja nepieciešams, strādās attālināti.
Ir grūti nodrošināt attālinātās un klātienes mācības vienlaicīgi.
Inita Juhņēviča pauž, ka IKVD no vecākiem saņem sūdzības par mācību procesu, piemēram, vakcinēti bērni nevar saņemt klātienes mācības, ir pārāk daudz darba lapu, maz tiešsaistes vai otrādi – daudz attālināto mācību. Ja netiek nodrošināts mācību process, Juhņēviča vispirms iesaka runāt skolā, vietējā izglītības pārvaldē, tikai tad vērsties Izglītības valsts kvalitātes dienestā.
Kāda mamma intervijā raidījumam pauž, ka vakcinētiem bērniem skolās būtu jānodrošina tiešsaistes mācības, jo valsts līmenī ir paziņots, ka klātienes mācības ir prioritāras. Tomēr ir gadījumi, kad skolotāji atsakās strādāt attālināti un tiešsaistē vienlaicīgi.
Vakcinētiem bērniem prioritāri ir jānodrošina mācības klātienē, skolai tas jāņem vērā un jārod risinājums klātienes mācībām,
lēmumu apstiprina Juhņēviča.
Gunta Lāce aicina izprast skolu rīcību – jāsaprot, ka skolotājiem ir robežas, ko var paveikt, to nosaka arī skolas tehniskais nodrošinājums. “Tādi kabineti, no kura vadīt tiešsaistes un klātienes mācības vienlaicīgi, skolā ir divi. Ja klasē ir vairāki klātienes bērni, tad attālināti pedagogs skolēniem var dot tikai kādu uzdevumu. Ir jāizvēlas prioritāte.” Ja karantīnā nonāk skolotājs, nav citu variantu, kā uzdot bērniem darbu, jo nav cita pedagoga, kas aizvietotu konkrētajā mācību priekšmetā. Lielās skolās ir ārkārtīgi sarežģīti mācību darbu organizēt citādi, mainot stundas.
“Attālinātais mācību process neveicina izglītības kvalitāti, meklējam veidus, lai varētu nodrošināt mācības klātienē,” uzsver Juhņēviča.
Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs uzskata, ka mācības klātienē nodrošināt nav tik vienkārši. Arvien vairāk rodas domstarpības starp institūcijām. Latvijā vidēji vecumā no 12 līdz 15 gadiem vakcinēti 30% bērni. Jo tuvāk galvaspilsētai, vakcinācijas aptvere ir lielāka, laukos un Latgalē mazāk, Preiļu pusē tikai 8% vakcinētu bērnu. Katra skola interpretē vai ievieš savas prasības, kas apgrūtina mācību procesu. Ir daudz neskaidrību, bet laika gaitā tās pakāpeniski risina.
Ārsts uzsver:
“Mēs karantinējam bērnus, jo pieaugušie nav veikuši vakcināciju,” bērni var mājās aiznest saslimšanu nevakcinētiem vecākiem un vecvecākiem.''
