Likums paredz, ka uz vienu dienu var bērnu izslēgt no mācībām klasē. Kas ar šo bērnu darbosies atsevišķā klasē? Ja dienā ir vairāki tādi gadījumi, skola to nespēj risināt, skaidroja Jeļena Vediščeva.
Likuma grozījumu iecerē runā par vairākkārt atkārtotu vardarbību, kas apdraud veselību un dzīvību, arī vardarbību pret pedagogiem. Grozījumos gribēja apvienot bērnam būtiskas institūcijas – pašvaldību un vecākus.
Ja bērns vairākkārt atkārtoti bijis vardarbīgs pret citiem skolēniem, skolas personālu, bērnu izslēdz no skolas, bet izglīto ģimenē.
Ģimenei pašvaldība sniedz palīdzību. Ja bērns ir gatavs atgriezties skolā, tad viņu uzņem atpakaļ.
Bieži viena vardarbīga bērna uzvedība ir paraugs citiem bērniem – kāpēc viens var, citi nē, iesaistās skolas atbalsta personāls, bet trūkst skolām kapacitāte, uzsvēra Vediščeva.
"Likumprojekts sākās ar vēlmi aizsargāt pedagogus. Ja visi pedagogi, kuri cietuši no izglītojamo vardarbības, sniegtu iesniegumus policijā, tad policijas darbs tiktu paralizēts."
Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere uzsvēra, ka likumprojekta mērķis ir pedagogu tiesību, ne bērnu tiesību aizsardzība. Tiesībsarga ieskatā, piedāvātais līdzeklis ir nesamērīgs. Ikvienam bērnam ir tiesības uz pilnvērtīgu attīstību, ja bērna uzvedība ir agresīva, tas nozīmē, ka bērna tiesības nav ievērotas. Tā vietā, lai risinātu šo problēmu, bērnu izslēdz no izglītības iestādes. Šādi par izglītību būs atbildīgi vecāki.
Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Labklājības un sociālā darba katedrā, studiju programmas "Sociālais darbs ar bērniem un jauniešiem" direktore Anna Broka piekrīt Tiesībsargam, jo jautājums ir par vienlīdzīgu attieksmi. Svarīgi domāt par skolas vidi, kas var palīdzēt bērnam nomierināties. Pēc kovid ir bērnos lielāka spriedze, kas nāk no ģimenes, būs vēl lielāks emocionālais spektrs skolās. Jādomā par skolas vides pielāgojumu, atbalsta personāla pieejamību.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga akcentēja, ka situācijas kļūst biežākas un smagākas, cieš skolēni un pedagogi. "Uzskatām, ka citām institūcijām ir jābūt iesaistītām,
ja direktors pieņem šādu lēmumu, tas liecina, ka skolas resursi un metodes ir izsmeltas. Nevar turpināties, ka skola ir visatbildīgākā, ir nesodāmība.
Mēs vēlētos, lai institūcijas domātu arī par citiem skolēniem, par to, cik viņi jūtas droši vidē, kur ir vardarbība. Institūcijām rūp bērnu tiesības, bet tās nepiedāvā iniciatīvu, kā pasargāt citus bērnus, ne tikai vardarbīgos. Lai institūcijas piedāvā labākus piedāvājumus. Pedagogi un skolas, dažreiz arī pašvaldības noklusē vardarbības gadījumus, nepieciešama lielāka iesaistīto pušu atbildība. Speciālistu trūkuma dēļ nevar risināt vardarbības situācijas. Ja nevaram nodrošināt skolēnu vairākuma drošību, pedagogu un skolas personāla drošību, jāpieņem lēmums, visām iesaistītajām institūcijām ir jāsadarbojas."
