Mācāmies rotaļu "Dindaru, dandaru, ozoliņi!"
Dindaru, dandaru, ozoliņi!
Dindaru, dandaru, ozoliņ(i)
Dindaru, dandaru, ozoliņ(i)
Visi tavi zariņi
Zīlīšu pilni.
Izgāju lasīt,
Apsamaldījos(i).
Ai, dieva dēliņi,
Vadat(i) cauri.
Ložņā, ložņā,
Lakstīgala.
Caur zaru zariem,
Caur pazariem(i).
Caur mana brālīša
Vara pamatiem(i).
Lec apkārt(i), tautu meita,
Līdz tu savu sadabūs’.
Kad tu savu sadabūsi,
Paliec pati vietiņā.
Līgotāji izveido dārziņu, viens – vidū. Visi iet pa apli, vidējais stāv.
Dziedot "ložņā, ložņā", dārziņš apstājas, un visi ceļ uz augšu sadotās rokas.
Vidējais līgotājs ložņā zem paceltajām rokām, bet, līgotājiem dziedot "lec apkārt(i)", viņš pa dārziņa ārpusi uz vienas kājas lec apkārt.
Dziesmai beidzoties, viņš iestumj vidū to, aiz kura muguras apstājies, bet pats iestājas brīvajā vietā. (Sagatavots pēc "3x9"Jāņi).
Pirmo reizi šis materiāls LSM.lv publicēts 2018. gada 23. jūnijā.
