Ekrāni. Ievilkšanas spēks
Latvijas Televīzijas (LTV) dokumentālais stāsts “Ekrāni. Ievilkšanas spēks” atklāj piecu ģimeņu pieredzi, audzinot bērnus digitālo tehnoloģiju laikmetā, un aktualizē viedierīču lietošanas paradumu ietekmi uz savstarpējām attiecībām, fizisko un garīgo veselību.
Līdz ar filmas pirmizrādi portālā LSM.lv atrodams tematisks garstāsts "Ekrānu maigā vara – no bērna dzimšanas līdz pieaugšanai".
Filmai un garstāstam seko arī tematiska sižetu sērija LTV raidījumā "Rīta Panorāma".
“Skatīties kādu operu vai gleznot mūzikas skaņās vai dažādu attēlu skaņās. Vai, piemēram, tad, kad gaidīja, kad gājputni atgriezīsies mājās, var skatīties, kā putni izskatās tuvumā, kādas ir putnu balsis,” norādīja privātās pirmsskolas izglītības iestādes “Ķiparu nams” vadītāja Sanda Reikmane.
Atšķirībā no pieaugušajiem bērni ir gatavi spaidīt ekrānu, mēģināt, riskēt. Jo pie ekrāniem ir uzauguši, bet liela daļa audzinātāju, kas pieder pie citas paaudzes, nav tik droša, lai izmantotu tehnoloģijas ikdienā, uzskata bērnudārza vadītāja.
“Lai skolotājs ar šīm tehnoloģijām sāktu strādāt, ir jābūt tehnoloģiju cilvēkam, ir jāiemīl tehnoloģijas, no tām nav jābaidās un tā ir tā lielā atšķirība no mūsdienu bērniem,” atzina Reikmane.
Šajā bērnudārzā, kur mācību darbā izmanto Montesori metodes, tehnoloģijas cenšas izmantot līdzsvaroti – lai nav par daudz vai par maz. Piemēram, digitālās tāfeles izmanto, lai parādītu grupas biedriem piedzīvojuma bildes no ceļojumiem.
“Manuprāt, tās ir ļoti labas prasmes, ka bērni no mazotnes iemācās uzstāties,” uzskata bērnudārza vadītāja.
Pagaidām Latvijā nav vienotu vadlīniju par veselīgu tehnoloģiju lietošanu – no kura vecuma, cik daudz un ko bērni drīkst darīt tehnoloģijās. Nav skaidrs, kur lai jaunie vecāki to uzzina.
Ir valstis, kur jaunos vecākus tehnoloģiju lietošanas jautājumos izglīto ģimenes ārsts regulārajās apskatēs, bet citur – izglītošana notiek caur baznīcu draudzēm,
stāstīja Latvijas Universitātes profesore, pētījuma „Bērni vecumā no 0–8 gadiem un digitālās tehnoloģijas” līdzautore Zanda Rubene.
Profesore uzskata, ka Latvijā apmācīt vecākus veselīgas ierīču lietošanas prasmēs varētu bērnudārzos: “Bērnudārzus apmeklē lielākā daļa Latvijas pirmsskolas vecuma bērnu. Un tad pieaugušie, kas par viņiem rūpējas, varētu caur bērnudārziem šo informāciju iegūt. Tā, protams, ir jauna sistēma, kas ir veicināma. Pagaidām jāsaka, ka slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās.”
Tikmēr idejas jēgpilnai ekrānu izmantošanai kā vecāki, tā arī bērnudārzu audzinātāji var smelties, piemēram, LSM.lv Bērnistabā, kur pieejamais saturs ir domāts gan tiem, kas vēl burtus nepazīst, gan tiem, kas jau gatavi eksperimentiem.
“Bērnistabā var gūt ideju kādam eksperimentam un veikt to pašiem. Te būtu akcents vecākiem mācīt bērniem, ka viedierīču laiks ir nevis izklaide, bet, ka tur var tāpat kā grāmatās, tāpat kā sarunās, tāpat kā piedzīvojumos un pasaulē atrast informāciju,” sacīja LSM.lv Bērnistabas redaktore Ināra Antiņa.
Tieši no LSM Bērnistabā atrodamajām burtu lapām un matemātikas spēlēm mācās gan diasporas skoliņas visā pasaulē, gan tie, kuri latviešu valodu mācās kā otro valodu – bez vecuma ierobežojuma.
Vairāk par ekrānierīču ietekmi uz bērniem lasiet LSM.lv garstāstā "Ekrānu maigā vara – no bērna dzimšanas līdz pieaugšanai"!