Uztura speciāliste Lizete Puga Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) aizsākusi veselīga uztura kustību “Ēstprieks”, viņa uzsver, ka vecāku aptaujās atklājas, – bērnu ēdienkartē daudz un bieži “ielavās” cukurs. Tāpat jāakcentē, ka ēd pārāk daudz, porcijas ir pārāk lielas. Visi zina, kas ir veselīgs ēdiens, kas ne, jautājums, kā to ievēro ģimenē. Bērniem nereti ir pārāk lielas porcijas, arī pārāk daudz saldu ēdienu.
Vecāki, kas piedalījās Bērnu slimnīcas veiktajā pētījumā*, novērojuši, ka bērni labprātāk ikdienā izvēlas ēst pankūkas un plācenīšus (57%), saldumus (56%) un svaigus augļus (55%), savukārt vairums atsakās no tādām lietām kā putras (34%), sviestmaizes (34%), dārzeņi (30%) vai zivju ēdieni (13%). Bērnu nepatika pret konkrētiem produktiem atspoguļojas arī datos par ikdienas uzturu, piemēram, zivis un jūras veltes 41% bērnu ēd tikai reizi nedēļā, savukārt saldumus 23% bērnu ēd pat reizi dienā vai biežāk.
Dietoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Sporta un uztura katedras vadošā pētniece Laila Meija uzsver, ka uztura paradumi veidojas ģimenē, par to atbild vecāki.
Labi ēst un labi kustēties – tā ir ģimenes atbildība.
Mīlestība, uzmanība un mājas maltītes ir bērnam nepieciešamas, ja tās nesaņem, tad tas kaitē bērnam, pasliktina viņa veselību gan fiziski, gan pasliktina bērna mentālās funkcijas.
Pasūtīts ēdiens šobrīd ir populārs, kaut daudzi zaudējuši darbu un varētu gatavot mājās, kas nozīmētu lētāk un veselīgāk, tomēr daudzi to nedara. Kaut ir vērojama pozitīva tendence, ka daudzi jauni cilvēki, arī vīrieši, ļoti interesējas par gatavošanu.
LSM.LV rakstu rubrikā “Ierādi bērnam latviešu klasiskos desertus!” publicē desertu receptes, aicinot kopā ar bērniem izmēģināt šīs receptes, atcerēties vecāku un vecvecāku bērnības saldumus, saprast izmaiņas tradīcijās.
Ēdienu kultūras pētniece Astra Spalvēna skaidro, ka 20. gadsimta sākumā radās mūsdienās zināmie deserti, līdz tam galvenie saldinātāji bija medus, un saldie ēdieni bija ierastie produkti, tikai saldināts ar medu. Kad populārāks kļuva cukurs, izmainījās gatavošanas tehnoloģijas, tad sāka gatavot dažādus desertus. Cilvēkam ēšanas paradumi veidojas kā spriedze starp divām zināmām vēlmēm – pieturēties pie tradicionāliem un zināmiem ēdieniem un otra vēlme ir pagatavot ko jaunu un nezināmu. Ēšanas tradīcijas mainās ilgā laika posmā. Svētku ēdienus gatavo, ievērojot tradīcijas, ko manto no paaudzes paaudzē.
“Ar žāvētiem āboliem ziemā bērnus vairs nepārsteigsiet,”
ēšanas paradumu maiņu raksturo Astra Spalvēna.
Esam sasnieguši neveselīgu ēdienu augstāko robežu, arī saldumu ražotāji domā par veselīgu ēdienu.
“Bērniem saldumus ēst iemāca pieaugušie,” uzsver Laila Meija.
Tomēr neviens bērns bez cukura nav izaudzis. Vecāki var ietekmēt to, ka ledusskapī un plauktos ir tikai tas, ko vecāki akceptē kā veselīgu. Milzīga ietekme ir sabiedrībai – skolas biedriem, bērnudārzam un draugiem, uzsver žurnāla “Pie Galda” izdevēja un trīs bērnu mamma Liene Vilnīte.
Pandēmijas laikā ģimenes dienas ritms ir nedaudz mainījies, daudzās ģimenēs gatavo vairāk un arī veselīgāk
*Lai noskaidrotu Latvijas bērnu uztura paradumus un identificētu galvenos izaicinājumus, ar ko saskaras vecāki, veselīga uztura kustības “Ēstprieks” ietvaros tika veikts tiešsaistes pētījums sadarbībā ar ”Norstat”. Pētījums tika veikts laika posmā no 8. līdz 13. oktobrim. Pētījumā piedalījās 720 respondenti.